Otrdien valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos. Nolemts, ka no 2019. gada 1. janvāra izvietot zušu murdus Liepājas ezerā būs aizliegts. Šajā jomā zinoši cilvēki gan tam lielu jēgu nesaredz un uzskata, ka problēma nopietnāk jārisina visas Eiropas mērogā.

Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Straujupe informēja: “Izmaiņas noteikumos paredz atteikties no zušu murdu limita Liepājas ezerā, tātad no nākamā gada sākuma šāda veida rūpnieciskā zveja būs aizliegta. Tas tiek darīts, lai veicinātu zušu krājumu saglabāšanu.” Kā zināms, līdz šim Liepājas ezerā pastāvēja zušu murdu skaita ierobežojumi – ne vairāk kā 50. Tas bija sadalīts uz trijām pašvaldībām: Liepājas pilsētai – 35, Grobiņas novadam – 5 un Nīcas novadam – 10.

Ihtiologs Jānis Bajinskis, kurš šī gada maijā piedalījās zušu krājumu palielināšanā Latvijas iekšējos ūdeņos (toreiz mūsu ezerā tika ielaisti vairāk nekā 300 tūkstoši mazo stikla zušu), pastāstīja, ka tas, protams, esot apsveicams lēmums, domājot par šīs apdraudētās zivju sugas nākotni, bet, “ja runājam konkrēti par rūpniecisko zveju Liepājas ezerā, tad nozvejas apjoms ir bijis ļoti minimāls, un ne jau murdu aizliegšana atrisinās šo problēmu”. Tā, viņaprāt, ir jāskata Eiropas mērogā, jo liela daļa zušu, migrējot uz Sargasu jūru, tiek noķerti citām valstīm piederošajos ūdeņos. Viņš piebilda, ka pēc stikla zušu ielaišanas ezerā izdzīvojot un cienīgu izmēru sasniedzot tikai apmēram 10 procenti no tiem. “Zvejniecība ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē zušu populāciju. Lielu daļu noēd plēsēji, savukārt seklajos ezeros pie ņiprāka sala tie gluži vienkārši nosalst,” teica J. Bajinskis.

Biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns atzina, ka jautājums par zušu murdiem mūsu ezerā esot apspriests krustām šķērsām pēdējo septiņu gadu griezumā. “Mūspusē tas bija tikai nosacīts bizness ar ļoti nelieliem apjomiem. Cik dzirdēts, tad citās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā, Vācijā, Dānijā un Norvēģijā, zušus ķer daudz mērķtiecīgāk gan ar traļiem, gan ar citiem zvejas rīkiem. Kad sākotnēji tika pārspriests zušu aizsardzības plāns, tas vairāk tika orientēts uz Austrumeiropas valstīm. Manuprāt, tā bija izteikta citu valstu lobēšana Briseles līmenī. Mēs, kā tāda vārga valsts, pakļāvāmies. Būtībā pēc nārsta mūsu ūdeņos atgriežas pavisam neliels skaits zušu, jo liela daļa migrācijas laikā vienkārši tiek izķerti,” pastāstīja E. Urtāns. Tāpat biedrības “Liepājas ezeri” pārstāvis izteicās, ka tiem, kas mūsu ezerā izvietoja zušu murdus, tas vairāk esot papildu ienākumu ieguves veids, vai arī zivis tiek izmantotas pašpatēriņam.