Privātajā sektorā bija 10 800 brīvu darbavietu, kas ir par apmēram 1100 jeb 9,1% mazāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī, bet sabiedriskajā sektorā – 8900 brīvu darbavietu, kas ir kritums par apmēram 700 jeb 7,3%.

No visām Latvijā pieejamām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3%, bet privātajā – 1,8%.

2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 889 100 aizņemto darbavietu, kas salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 17 900 jeb 2,1%. Privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits gada laikā pieaudzis par 20 400 jeb 3,5%, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 2500 jeb 0,8%.

Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 3,7%, vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3% kā arī kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 3%.

No nozarēm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 5,7%, administratīvo un atbalsta dienestu darbību nozarē – 3,6% un veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,6%.

Reģionos 2026. gada pirmajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā – 2,8% jeb 13 900, bet zemākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Latgalē – 1,1% jeb 700. Zemgalē bija brīvas 1,3% jeb 900 darbavietas, savukārt Kurzemē un Vidzemē brīvo darbavietu īpatsvars bija vienāds, veidojot attiecīgi 1,2% jeb 1100 un 900.