Krievijas tuvums, valsts pašas iekšējais stiprums vai vājums un migrācija. Šāds, kopumā ņemot, pēc Saeimā pārstāvēto partiju deputātu viedokļa, patlaban ir lielākais apdraudējums Latvijai. 

Pagājušajā piektdienā Liepājas Universitātes telpās notika Latvijas Ārpolitikas institūta rīkota diskusija, veltīta nacionālās drošības politikas jautājumiem. Tajā piedalījās sešu dažādu partiju politiķi, skatītāju rindās bija vairāki desmiti liepājnieku, gan LiepU pasniedzēji un studenti, gan citi interesenti.

“Drošība un konfliktu iespējamība pēdējo gadu laikā ir daudzu cilvēku prātos,” uz diskusijas aktualitāti norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Politiķi, balstoties savu partiju nostādnēs, centās skaidrot, kā būtu jāveido attiecības ar Krieviju, kādēļ korupcija, zemas algas un grūti pieejami ārstniecības pakalpojumi apdraud valsts drošību, kā arī kas ir patriotisms un kā to veicināt.

Publikas jautājumiem gan pasākumā bija atvēlēts maz laika, tāpēc tie bija tikai daži. Viens iebilda, ka starpvalstu sankcijas nevajadzētu vērst pret kultūras jomas pārstāvjiem. Cits vaicāja, vai ir iespējams, ka Latvijas valstiskuma apdraudējuma gadījumā Latvijas valdība varētu rīkoties līdzīgi kā 1940. gadā, tas ir, padoties bez cīņas. Vēl cits gribēja zināt, kā veicināt patriotismu starp bēgļiem.

Jau rakstīts, ka šī bija viena no Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajām reģionālajām diskusijām. Vairāk par tajā skartajām tēmām lasiet kādā no šīs nedēļas turpmākajiem “Kurzemes Vārda” numuriem.