Demogrāfiskā situācija, starpība starp attīstību pilsētās un laukos, ļoti liela nevienlīdzība iedzīvotāju vidū – šie ir vislielākie izaicinājumi Latvijai nākamajos gados, atzīst Linda Sproģe – Eiropas Komisijas Pilsētoplānošanas un reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta Ģeogrāfiskās nodaļas vadītāja vietniece.

Liepājā norisinājās ģenerāldirektorāta un pašvaldības kopīgi rīkota apspriede par integrēto ilgtspējīgo pilsētu attīstību Baltijas valstīs. Tādēļ koncertzālē “Lielais dzintars” ir sapulcējušies visu Baltijas valstu pārstāvji gan no pilsētu un citām pašvaldībām, gan no visu Baltijas valstu ministrijām, gan arī piedalās pārstāvji no Slovēnijas un Horvātijas, Beļģijas, pilsētu attīstības konsultanti no Lielbritānijas, gan arī, protams, ģenerāldirektorāta darbinieki – kopā apmēram 80 viesu.

“Galvenokārt ir jādiskutē par pilsētu attīstības plāniem un stratēģijām,” uzskata Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, “pamatjautājums ir par to, kā nākotnē veidosies kohēzijas programmas. Nav skaidrs, kāda var būt tā praktiskā nākotne,” viņš teica “Kurzemes Vārdam” dienu pirms konferences. Pašreizējā ES finanšu plānošanas periodā, kas ilgst līdz 2020. gadam, pašvaldības attīstības plānu kaldinātāji sastopas ar ļoti lieliem birokrātiskiem šķēršļiem un vairāk nekā iepriekšējos periodos nākas piemēroties ES izvirzītajiem mērķiem, un projektu ieviešana sokas smagi, pēc G. Ansiņa vārdiem, “tā, kā pašlaik ir – pilsētas stratēģijas [tikpat kā] nav vajadzīgas, jo mērķus nosaka Eiropas Komisija, tāpēc ir nepieciešams vienkāršot struktūrfondu politiku”.

Katrā ziņā nākamajā plānošanas periodā no 2020. gada līdz 2027. gadam Eiropas Savienībaskohēzijas politika turpināsies, līdz ar to arī būs līdzekļi valstu nevienlīdzības mazināšanai – apstiprina L. Sproģe. Viņa saka: “”Nākamajā plānošanas periodā ir ļoti liela vēlme visu vienkāršot. Regulu jau būs daudz mazāk, mazāk dokumentu, mazāk norādījumu, vadlīniju, lielāka loma nacionālajām institūcijām. Tas dažkārt ir arī mazliet nepareizs pieņēmums, ka visu regulē Brisele.” Ģenerāldirektorāta pārstāve atzīst: “”Man ļoti patika Liepājas prezentācija, kurā bija ļoti maz vārdu, bet daudz fotogrāfijas, kas parādīja, no kāda starta posma Liepāja sāka un cik daudz ir sasniegts tagad. Gribētu, lai tāda attīstība turpinātos arī nākotnē un lai pilsētu projektus būtu iespējams ieviest pēc iespējas vieglāk, pēc iespējas mazāk uzliktu šķēršļu, dot pilsētām pēc iespējas lielāku pašnoteikšanos.”

Vakarvakarā pašvaldība organizēja viesiem ekskursijas pa Liepāju, lai parādītu, kā ES nauda izmantota pilsētas izaugsmē, lai parādītu, ka “neesam naudu izmuļļājuši nepārdomāti”. Konferencē ar Liepājas projektu pieredzi dalās gan G. Ansiņš, gan pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. Jautājumi, kurus svarīgi cilāt Liepājai šādā sanāksmē, ir – kā pašvaldībām strādāt efektīvāk, ieviešot ES urbāno politiku, kā ES naudu izmantot efektīvāk, kā dažādos valdības līmeņos strādāt ar paratneriem, lai attīstības mērķus sasniegtu veiksmīgāk – uzskata G. Ansiņš. Viņš uzsver – svarīgi arī, ka Briseles darbinieki izbraukumā uz Liepāju redz reālo situāciju, kas, visticamāk, atšķiras no tā skatu leņķa, kāds rodas, Eiropas galvaspilsētā uz Baltijas valstīm raugoties “caur dokumentiem”.