Kopš 2020. gada 1. janvāra būtiskas izmaiņas piedzīvojusi azartspēļu joma. Izveidots reģistrs – vienota sistēma, kurā ikviens var pieteikties, lai liegtu sev spēlēt azartspēles.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne portālam liepajniekim.lv atzina, ka, reģistram sākot darboties, redzams patiesi liels iesniegumu pieplūdums. ”No 1. līdz 20.janvārim reģistrā saņemti 1828 iesniegumi, papildus reģistrā iekļauti tie 525 iesniegumi, ko Inspekcija saņēma 2019.gadā, stājoties spēkā Azartspēļu un izložu likuma grozījumiem.”

Kopumā pašlaik reģistrā ir 2363 personas, arī liepājnieks Armands (vārds mainīts). Viņš piekritis savā skaudrajā stāstā dalīties, lai brīdinātu citus, cik viegli tomēr ir iekrist atkarībā, no kuras ne visiem izdodas izkļūt.

”Man bija kauns!”

”Tas viss sākās aptuveni pirms sešiem gadiem, kad ar draugiem devāmies uz spēļu zālēm iedzert kafiju. Varbūt viens no četriem cilvēkiem iemeta automātā eiro, paākstījāmies, kādu stundiņu pasēdējām siltumā, iedzērām kafiju un devāmies prom,” pirmo pieredzi atminas Armands.

”Vienā mirklī, iemetot eiro, laimēju 250 eiro. Ar to arī sākās – viegla nauda taču. Tā likās – eiro būtu atdevis citur par kafiju, te to iemetu automātā, izdzeru kafiju un vēl tieku pie naudas!” Diemžēl, visai ātri vīrietim bijis ”āķis lūpā”, jo nu jau Armands azartspēlēs ieguldījis arvien vairāk naudas.

”Protams, visi jau domā – kāda atkarība? Ar mani jau tas nenotiks!”

To, ka Armands ir kļuvis par vienu no azartspēļu atkarīgajiem, viņš sapratis tikai tad, kad kredītu maksājumos mēnesī nācies atdot pusi no algas. ”Es nospēlēju visus savus brīvos līdzekļus, daļu no naudas, kas paredzēta rēķiniem, dažādiem ikmēneša izdevumiem. Beigās ņēmu kredītus visur, kur deva, kopā iekrītot 8000 eiro lielā parādā.”

Vienā reizē vīrietis spēļu zālē spējis atstāt pat 600 eiro.

”Lielākais laimests gan bija 3000 eiro, kas ļāva nomaksāt daļu kredītus, kurus tāpat pēc tam atkal paņēmu. Teorētiski to visu laimēto summu nospēlēju. Ja paskaitu gadu laikā nospēlēto, tie ir padsmit tūkstoši,” atklāj vīrietis, piebilstot, ka redzējis, kā cilvēki pazaudē daudz vairāk, nespējot apstāties.

Kaut arī Armands pēdējo reizi spēļu zālē bijis pirms pieciem mēnešiem un parādus sedz jau vairākus gadus, viņš aizvien dažādām kredītu iestādēm parādā ir 3000 eiro. Arī tuvinieki par notikušo nav zinājuši. Kad Armands spēlēja, viņam nevajadzēja ne ģimeni, ne draugus.

”Ģimene zināja, ka mēdzu iet uz spēļu zāli, bet nenojauta, cik bieži tas notiek, cik daudz naudas paspēlēju. Protams, ka to visu vēlējos slēpt. Gāju uz spēļu zālēm, pār plecu lūkojoties, vai kāds pazīstamais neredz, ka tur ieeju. Man bija kauns!

Kad pavisam nekur negribējās iet, sāku spēlēt azartspēles internetā. Tur nauda aizgāja vēl vieglāk.

Tev nav žēl naudas, kas ir kontā, jo nejūti, kā tā izgaist – redzi tikai cipariņus lēkājam.

Ja kartē vairs nebija naudas, gāju spēlēt uz zāli ar atlikušo skaidro naudu, ar domu, ka tūliņ visu zaudēto taču atgūšu.”

Tāpat kā vairums spēlmaņu, arī Armands gājis spēlēt ar domu, ka tūliņ jau tiks pie lielā laimesta un visas problēmas izgaisīs. ”Sākumā vienkārši gribēju tikt pie papildus naudas, bet pēc tam jau domāju tikai par to, lai tiktu pie naudas, kas palīdzētu atbrīvoties no parādiem un atgriezties normālā dzīvē.”

Armands atklāti stāsta, ka, viņaprāt, ir vairāku apstākļu salikums, kas liek arvien tur atgriezties. ”Spēļu zālēs tu jūties gaidīts, viņi notur ar bezmaksas dzērieniem, kafiju, apčubina. Ja kaut ko vajag, pacel roku un visu tev atnesīs.”

Bet Armands atzīst, ka ”āķis lūpā” radies tieši no vieglajiem laimestiem. ”Es teiktu, ka liels no svara bija tas pirmais lielais laimests – 250 eiro. Saprotot, cik spēj laimēt, iemetot eiro, tu gribi palielināt likmes, riskēt ar lielāku naudas summu, cerībā, ka arī izvilksi vairāk. Normāls ”seanss” ilga no divām līdz astoņām stundām. Reizēm reāli pat kā darba diena. Rādītājs jau ir tas, ka darbinieki tev saka ”čau” nevis ”labdiena”. Tu ej katru dienu un redzi tās pašas sejas. Foršākā ekskursija, kuru vari iedomāties, ir uz Rīgas kazino–- tas ir viss tavs interešu loks.”

Viņš gan atklāj, ka izejot no spēļu zāles, sajūtas visbiežāk ir briesmīgas.

”Nav tā, ka tev ir tikai morāli slikti. Tu fiziski jūti nelabumu, kamolu kaklā. Tu izej ārā, rīsties, nevari paiet, gribas raudāt.

Cik nav redzēts, kā pieauguši veči iziet no zāles un sabrūk, izplūst asarās.” Tajā brīdī spēlmaņi izjūtot empātiju, jo gandrīz visi bijuši tajā zemajā punktā. ”Tu savā ziņā otrā cilvēkā ieraugi sevi,” atzīst Armands.

Sākt dzīvot

Armands neslēpj, ka starp viņa paziņām ir daudzi, kas cīnās ar šo atkarību. ”Katram atšķiras tikai nospēlētās summas, jo atkarīgi jau esam visi kā viens.”

Pirmais, kas licis vīrietim domāt par cīnīšanos ar atkarību, bijis tas, ka naudas vienmēr pietrūka un vairs nebija, kur paņemt.

”Otra apskaidrība, kas lika padomāt, bija iespējamība, ka es varēju palikt bez dzīvokļa. Sapratu, ka jāpārdod nekustamais īpašums, lai tiktu vaļā no parādiem. Tajā brīdī jau visi zināja, ka man ir problēmas. Tad arī sapratu – vai nu tagad jāsaņem sevi rokās un jātiek vaļā no atkarības, vai arī tā manu dzīvi sabojās vēl vairāk.”

Viņš skaidro, ka ar apņemšanos vien nav bijis gana, tādēļ vīrietis vairākkārt ”salūzis” un atkal devies uz kādu no spēļu zālēm. Ar laiku gan izlēmis rakstīt iesniegumus, ar domu, ka tas liegtu viņam konkrētajās iestādēs iekļūt.

”Tu vari liegumu uzrakstīt konkrētajai spēļu zālei, bet viņiem jau nebija likumā noteikts, ka katra persona jāpārbauda. Dokumentus pārbaudīja vien dažās un tāpat tur ielaida,” pieredzē dalās Armands.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne situāciju skaidro ar to, ka dokumentu pārbaudīšana bijusi vien godaprāta jautājums. ”Līdz šā gada 1.janvārim, Inspekcija iesaistījās brīvprātīgā akcijā, lai atbalstītu personas, kuras jūt, ka azartspēļu spēlēšana tām var radīt vai jau rada noteiktas sociālas problēmas, tajā skaitā azartspēļu atkarības risku. Vienlaikus Inspekcija aicināja arī azartspēļu organizētājus, kas iestājas par atbildīgu spēli, atbalstīt šādus iesniegumus, ņemt tos vērā un klientus, kas rakstījuši iesniegumu Inspekcijai vai pašai spēļu vietai, nelaist azartspēļu zālē.”

Tomēr, kamēr šāda prasība nav bijusi noteikta ar likumu un nebija paredzētas vienotas prasības, šāda akcija ne vienmēr bijusi efektīva. ”Tas atkarīgs ne tikai no spēļu zāles darbinieka godaprāta un uzmanības, bet bieži arī no paša spēlētāja, kas pārdomāja savu lēmumu, vai vēlējās vienkārši pārbaudīt, kā šāds liegums ”darbojas,” skaidro S.Birne.

Armands atminas, ka brīžos, kad pie zāļu darbiniekiem vērsies ar savu vēlmi rakstīt iesniegumu, vairums pat nav zinājuši, kas jādara.

”Sapratu, ka tas ir manis paša apziņas jautājums, jo jutos labāk, ka esmu kaut ko izdarījis, lai vairs nespēlētu. Tad arī ilgāku laiku negāju, līdz kādā ballītē kopā ar draugiem iegāju kazino ar pārliecību, ka automātos naudu nemetīšu. Tur gan dokumentus pārbaudīja, bet tāpat ielaida.”

Šogad, ieejot jebkurā azartspēļu vietā, klientam vispirms jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un atbildīgajai personai ir pienākums pārliecināties, vai cilvēks nav iekļauta pašatteikušos personu reģistrā.

Verot pāris Liepājas spēļu zāles durvis, secinām, ka noteikumi tiek ievēroti un apmeklētāji tiek lūgti uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.

Kad Armands pirmoreiz dzirdējis par pašatteikušos personu reģistru un izmaiņām likumā, viņam uzreiz bijis skaidrs, ka tā ir lieliska iespēja, kas jāizmanto. ”Es zināju, ka dzīvē neko nezaudēšu, ja iekļaušu sevi reģistrā. Mazums dzīvē uznāk ”melnie”, vājuma mirkļi. Tagad jūtos atvieglots, es ļoti priecājos, ka šāda iespēja ir. Tā ir papildu pārliecība.

Domāju, ka daudziem ir tā, ka ilgi neesi bijis, bet uznāk brīdis, kad domā – nav ko darīt, varētu šodien uzspēlēt, iemest 10 eiro. Tu nemani, kad 10 eiro pārvēršas par visu naudu, kas tev ir līdzi. Es tagad zinu, ka tas nenotiks, jo man tā ir 100% drošība, ka naudu bezjēdzīgi nenotērēšu automātos. Tu saproti, ka beidzot sāc dzīvot dzīvi.”

Palīdzību meklē arvien vairāk

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija spēlētājiem un viņu ģimenes locekļiem nodrošina bezmaksas psihologu, atzīstot, ka tas ir ļoti pieprasīts pakalpojums.

Tajā pašā laikā vietējie spēlmaņi palīdzību var saņemt Liepājas Atkarību profilakses centrā. Centra vadītāja Areta Brauna skaidro, ka Atkarību profilakses centra darbinieki savā profesionālajā darbībā sniedz informāciju par iespējām atveseļoties no atkarībām, tai skaitā no procesu atkarībām, kurā ietilpst arī azartspēļu atkarība.

”Pašsaprotami, ja valstī azartspēļu biznesa ienākumi palielinās, tad atbilstoši palielinās to personu skaits un summas, kas šos ienākumus veido, spēlējot azartspēles. Līdz ar ko diemžēl, protams, pieaug arī azartspēļu atkarīgo personu skaits un tādējādi radītās dramatiskās sekas sev, ģimenei un sabiedrībai kopumā.”

Viņa stāsta, ka paralēli pastāv vēl viena bīstama tendence – pieaug arī jauniešu skaits, kam veidojas azartspēļu atkarība.

”Azartspēļu atkarība ir uzskatāma par ļoti smagu un bīstamu, jo tā ir latentāka jeb slēptāka nekā vielu atkarības, sākotnēji vieglāk slēpjama, tādējādi pašam spēlmanim un viņa ģimenei bieži vien to izdodas atpazīt tikai tad, kad sekas jau ir ļoti smagas,” portālam liepajniekiem.lv stāsta A.Brauna.

Viņa skaidro, ka azartspēļu atkarīgajam, piemēram, nav tādu ārējo pazīmju, kā pēc alkohola lietošanas un tamdēļ sākuma posmā ir it kā vieglāk noslēpt no ģimenes un darba vietā. Tikai vēlāk, kad atkarības slimība jau ir ielaista, vairs nav noslēpjamas finansiālās, uzvedības, domāšanas un emocionālās sekas.

”Diemžēl esošo atkarību veicina arī atkarīgā ģimenes locekļi, kad uzzinājuši par notikušo, cenšas ”glābt” situāciju un ”palīdz” atkarīgajam tikt galā ar viņa radītajām sekām, visbiežāk nomaksājot parādus viņa vietā. Bet šī ”palīdzība”, kā daudzi jau atpazīs, neko nav mainījusi, azartspēļu atkarīgais neatveseļojas, ja kāds cits likvidē viņa baudas sekas. Viņš var tikai vēl vairāk nodoties savas baudas gūšanai ar azartspēlēm, jo pašam atbildība nav jāuzņemas un ne kognitīvajos, ne emocionālajos procesos nekas nav mainījies,” ir pārliecināta centra vadītāja.

”Ir likvidētas tikai konkrētas sekas, nevis saslimšana un tieksme spēlēt. Atveseļošanās no jebkuras atkarības, tai skaitā azartspēļu, ir mūža programma, nekad vairs nevarēs būt ”pirmās” likmes. Bet ar atveseļošanās programmu ir iespējams dzīvot un justies pilnvērtīgam.”

Anonīmo Spēlmaņu pašpalīdzības grupas ir viens no azartspēļu atveseļošanās pasākumiem. ”Vispirms pašam ir jāatzīst – es vairs spēlēšanu nekontrolēju, esmu atkarīgs un vēlos uzsākt atveseļošanos. Anonīmo Spēlmaņu grupas ir viena no iespējām uzsākt šo procesu. Vēlams, protams, apzināties slimības nopietnību un veikt kompleksu atveseļošanās procesu gan pašam spēlmanim, gan viņa ģimenes locekļiem,” stāsta A.Brauna.

Uzziņai:

• Liepājā bezmaksas Anonīmo Spēlmaņu grupas notiek Atkarību profilakses centra telpās divas reizes nedēļā – ceturtdienās pulksten 18 un svētdienās pulksten 14. Uz tām nav iepriekš jāpiesakās un dalība ir anonīma.

• Pašatteikušos personu reģistrā var lūgt sevi iekļaut personīgi jebkurā azartspēļu organizēšanas vietā jebkurā laikā, aizpildot veidlapu, kas tiks nosūtīta Inspekcijai, var ierasties personīgi Inspekcijā darba dienās darba laikā (Rīgā, Stabu ielā 18, 2.stāvā, tel.67504955) vai izmantojot Inspekcijas mājaslapā www.iaui.gov.lv norādīto saiti https://www.iaui.gov.lv/lv/component/content/article/2-uncategorised/261-pipars.

• Spēlētāji un viņu ģimenes locekļi var izmantot bezmaksas psihologa konsultācijas, ko nodrošina Inspekcijas štatā esošs sertificēts psihologs. Konsultācijas notiek Inspekcijas telpās, tikai ērtības labad nepieciešams iepriekš pieteikties un saskaņot vizītes laiku (tel.67504955 vai 67504966).

• Pašatteikušos personu reģistrs darbojas un attiecas uz visām Latvijā licencētām azartspēlēm un azartspēļu veidiem, kā arī interaktīvajām izlozēm (ko organizē Latvijas loto un kas pieejamas Latloto mājaslapā)

• Reģistrs ir obligāts un par personas ielaišanu spēļu vietā, ja tā sevi iekļāvusi reģistrā, organizētājam draud administratīvais sods

• Ieejot jebkurā azartspēļu vietā, klientam vispirms jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un atbildīgajai personai ir pienākums pārliecināties, vai šāda persona nav iekļauta pašatteikušos personu reģistrā.

• Reģistrēties persona var tikai personīgi identificējot sevi, izmantojot pasi, ID karti vai attālinātos identifikācijas rīkus. Reģistrējoties obligāti norādāms izslēgšanās termiņš, kas ir ne mazāks par 12 mēnešiem.