Liepājas pašvaldības finansējums tajā ir tikai daļa, jo summa sadalās starp valsti un trim pašvaldībām, kas iesaistās Eiropas kultūras galvaspilsētas projektā.

Jau komiteju sēdēs Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem bija ļoti daudz jautājumu par to, kāpēc bez iepirkuma procedūras veselai virknei kultūras pasākumu rīkotāju plāno piešķirt apjomīgus finanšu līdzekļus un kāda ir gaidāmā atdeve no šiem ieguldījumiem.

Nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa skaidroja, ka “Liepājas 2027” (ne)miera programmas pamata partneri – organizācijas, kuru projekti iekļauti nodibinājuma pieteikumā, līdzfinansējuma iegūšanai jau piedalījās konkursā, viņu projektus izvērtēja desmit profesionāļu komisija, tajā skaitā Liepājas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas pašvaldību, Kultūras ministrijas, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras, nevalstiskā sektora, kā arī sabiedrības pārstāvji.

LRA deputāti Finanšu komitejā balsojumā atturējās.

Debates atsākās domes sēdē.

“Mani joprojām dara uzmanīgu tas, ka mēs sadalām 3,2 miljonus bez jebkāda konkursa,”

teica Jānis Vilnītis.

Tomēr viņu apmierināja saņemtais skaidrojums no nodibinājuma un domes Juridiskās daļas, ka viss notiek likumīgi.

Salvis Roga lūdza protokolā fiksēt prasību monitorēt atdeves rādītājus un, slēdzot līgumus ar partneriem, līgumā fiksēt sagaidāmo apmeklētāju skaitu un ārvalstu viesu skaitu, kā arī projektu iniciatoru pašu finansējumu un piesaistīto papildu finansējumu.

“Pēc statistikas datiem, ārvalstu tūrists Liepājā pavada vidēji divas dienas un iztērē vidēji ap 134 eiro, tāpēc var sarēķināt atdevi. Tieši ārvalstu viesu pienesums pilsētai ekonomiskā kontekstā būs visnozīmīgākais.

Komanda aplēsusi, ka tie būs nedaudz virs 26 tūkstošiem cilvēku, kurus mēs iegūsim pasākumos.

Šos 645 tūkstošus eiro ar astīti, par kuriem lemsim nākamajiem trim gadiem, mēs netieši atgūsim. Tas dara mani mierīgu un pārliecinātu, ka šis lēmums ir ekonomiski pamatots,” teica LRA deputāts.

I. Šoriņa norādīja, ka pamata partneru līgumos ir uzrādīts gan unikālais apmeklētāju skaits, gan tas, kā viņi plāno pasākumu īstenot, tai skaitā, piesaistot līdzfinansējumu.

“Nevaram līgumos prasīt uzskaitīt ārvalstu viesus, jo tādā gadījumā jābūt vienotam papildu resursam, kā mēs prasām viņiem skaitīt šos viesus, tie ir klikeri, pasu prasītāji vai vēl kaut kas.

Sekosim līdzi un vērtēsim partneru ieguldītos resursus pret pašvaldībām,”

viņa teica.

Partneriem atskaites ir jāiesniedz ne tikai pašās beigās, bet katru gadu, tāpēc nodibinājums varēs izvērtēt viņu varēšanu vai nevarēšanu.

“Būs iespēja noraut stopkrānu arī agrāk. Finansējuma pēdējo daļu neizmaksās, kamēr nebūs iesniegti visi rādītāji un atskaites,” uzsvēra I. Šoriņa.

Uzziņai

“Liepājas 2027” programmas pamata partneru projektu līdzfinansējums

Kopējās izmaksas – 3 253 190 eiro, no kurām:

• valsts budžeta finansējums (66,42%) – 2 160 805 eiro;
• Liepājas pašvaldības finansējums (19,85%) – 645 785 eiro;
• Dienvidkurzemes novada pašvaldības finansējums (5,38%) – 175 000 eiro;
• Kuldīgas novada pašvaldības finansējums (8,35%) – 271 600 eiro.

Liepājas līdzfinansējuma sadalījums

• 2025. gadā – 55 302 eiro;
• 2026. gadā – 270 077 eiro;
• 2027. gadā – 320 407  eiro.

Avots: Liepājas pašvaldība

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.