Deputāti pieņēma lēmumu par projektu iesniegšanu Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda programmā finansējuma saņemšanai bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijas attīstībai, paredzot Liepājas pašvaldību kā sadarbības partneri.

Deputāti arī lēma noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas pašvaldību un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi (LSEZ) par savstarpēju sadarbību projektu “Liepājas industriālā parka attīstība 1.kārta”, “Liepājas industriālā parka attīstība 2.kārta” un “Liepājas industriālā parka attīstība 3.kārta” īstenošanā.

Lazdāne skaidro, ka Liepājas industriālā parka attīstība ir nākamais solis pilsētas industriālo teritoriju sakārtošanā un izveidošanā, jo iesāktais darbs pie rūpniecības attīstības pilsētā ir sevi attaisnojis – esošās teritorijas ļauj pilsētai veidot jaunus industriālos parkus, domāt par jaunu uzņēmumu piesaisti un jaunu darba vietu izveidi.

Projektu īsteno LSEZ sadarbībā ar Liepājas pašvaldību, atbilstoši Liepājas un Dienvidkurzemes novada attīstības programmai 2022.-2027.gadam.

Industriālo parku paredzēts attīstīt bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā starp Brīvības, Meldru, Ezermalas, Parka un Zemnieku ielu. Tas robežojas ar Liepājas ezeru, kas ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija “Natura 2000”.

205 hektāru plašo teritoriju plānots izveidot par mūsdienīgu industriālo parku, kurā attīstīs augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu,

balstoties Eiropas zaļā kursa priekšnoteikumos par videi draudzīgas, aprites ekonomikas principus veicinošas industrializācijas attīstību. Lai to nodrošinātu, sākotnēji paredzēts radīt ilgtspējīgu infrastruktūru, izveidojot ielu tīklu, pārbūvējot elektrotīklus un ūdensapgādes sistēmas.

Patlaban jau sagatavotie projektu pieteikumi paredz bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritoriju pārveidot no slēgtas teritorijas par sabiedrībai pieejamu vietu, likvidēt vēsturisko vides piesārņojumu un izbūvēt jaunas ielas ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām.

Industriālā parka stratēģijas izstrādes nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tas ļaus iesniegt šīs teritorijas attīstības projektus ārējā finansējuma piesaistei.

Domes deputāti arī lēma atbalstīt LSEZ projektu “Liepājas industriālā parka teritorijas attīstība” 1., 2. un 3. kārtas sagatavošanu un iesniegšanu Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda programmā “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” finansējuma saņemšanai, paredzot Liepājas pašvaldību kā projektu sadarbības partneri.

Ar domes lēmumu apstiprinātas projekta kopējās indikatīvās izmaksas visām kārtām 38 720 000 eiro, no kurām projektu attiecināmās izmaksas – 32 000 000 eiro jeb 82,6%, ko paredzēts piesaistīt no Atjaunošanas un noturības mehānisma fonda finansējuma un līdzfinansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai – 6 720 000 eiro jeb 17,4%.

Summas var mainīties un precīzi būs zināmas tikai pēc iepirkumu procedūru veikšanas.

Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna programmas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” kopējais finansējums ir 80 miljoni eiro.

Katram plānošanas reģionam, izņemot Rīgas plānošanas reģionu, konkursa sākumā pieejamais finansējums ir 20 miljoni eiro. Gadījumā, ja kādā no reģioniem finansējums netiks pilnībā izmantots, to izmantos, lai atbalstītu nākamos projektus ar augstāko vērtējumu neatkarīgi no projekta īstenošanas reģiona.

Ņemot vērā, ka esošā teritorija ir plaša, parka attīstību plānots īstenot vairākos posmos. Pirmajā posmā infrastruktūras sakārtošanai plānots piesaistīt Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu, kas paredzēts nacionālo industriālo teritoriju attīstībai, bet nākamajos posmos secīgi citus publiskos vai privāto finanšu avotu līdzekļus.

Kā vēstīts, 2018.gada 23.augustā Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, LSEZ un SIA “FeLM” noslēdza nodomu protokolu par videi draudzīga Liepājas industriālais parka izveidi bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā.

Pēdējo piecu gadu laikā noticis plānošanas un projektēšanas darbs, lai teritoriju transformētu par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā veiksmīgi strādātu un attīstītos inovatīvi uzņēmumi, radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un nodrošinot kvalificētas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu.

Tāpat veikta teritorijas konsolidācija un izveidota vienota pārvaldība, nosakot vienotus priekšnoteikumus uzņēmējdarbības veikšanai.

Izstrādāta ilgtermiņa attīstības stratēģija un projektu pieteikumu sagatavošana ES finanšu resursu piesaistei ar mērķi likvidēt vēsturisko vides piesārņojumu, izveidojot kvalitatīvu uzņēmējdarbības vidi ar ērtu, efektīvu un pieejamu infrastruktūru.

Patlaban bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā savu uzņēmējdarbību veic divi moderni metālapstrādes uzņēmumi LSEZ SIA “Caljan” un LSEZ SIA “GF Powdercoating”, tāpat ir noslēgti īstermiņa nomas līgumi ar LSEZ SIA “Ekers Stividors LP”, savukārt LSEZ SIA “Mols L” izmanto kravu laukumus malkas apaļkoku uzglabāšanai un pārstrādei, caur Liepājas ostu eksportējot augstvērtīgu kurināmo šķeldu.