Puse Latvijas vecāku bērniem kabatas naudu dod laiku pa laikam, savukārt Lietuvā un Igaunijā vairākums vecāku saka, ka kabatas naudu bērniem dod regulāri.

Pēc aptaujas datiem, daudz aktīvāk ar bērniem par naudas lietām runā vecāki Igaunijā. Puse vecāku Igaunijā kabatas naudu bērniem dod regulāri.

Arī Latvijā salīdzinoši liela daļa vecāku norādīja, ka izrunā ar bērniem finanšu plānošanu, tomēr puse vecāku kabatas naudu bērniem piešķir laiku pa laikam, ne regulāri. 37% vecāku Latvijā atzīmējuši, ka naudu dod regulāri.

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, lielākā daļa vecāku jeb 63% dod bērniem naudu, nenosakot, kam to tērēt, savukārt 30% aptaujāto norādījuši, ka dod bērniem konkrētu summu, kas paredzēta pusdienām skolā vai pēc skolas, un konkrētu summu, ko bērni var izmantot pēc pašu vēlēšanās.

Vēl 7% vecāku dod bērniem naudu tikai un vienīgi pusdienām. Lietuvā un Igaunijā situācija atšķiras – tur lielākā daļa vecāku (attiecīgi 56% un 60%) “izdala”, kāda summa ir paredzēta pusdienām un kāda – citiem tēriņiem.

Visbiežāk summa, ko bērni saņem mēnesī, visā Baltijā ir līdz 40 eiro. No Latvijas vecākiem, kuri ļauj bērniem tērēt naudu pēc viņu ieskatiem, 43% dod bērniem līdz 20 eiro mēnesī un vēl 32% – no 20 līdz 40 eiro mēnesī. 

Runājot pa tiem, kuri “sadala”, kam tērēt naudu, aptauja parāda, ka lielākoties viņi dod līdz 20 eiro pusdienām un tikpat daudz – citiem tēriņiem, kas mēnesī veido līdzīgu kopsummu ap 40 eiro. Igaunijā situācija ir līdzīga, bet Lietuvā ir mazliet vairāk to bērnu, kuri saņem no vecākiem virs 80 eiro mēnesī.

Aptauju pēc “SEB bankas” pasūtījuma šī gada augustā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, un tajā piedalījās 3010 respondenti, kuriem bērni ir septiņu līdz 17 gadu vecumā (1010 – Latvijā, pa 1000 – Igaunijā un Lietuvā).