Aptaujā 24% respondentu atzinuši, ka pēc šūpošanās saskārušies ar galvas reiboni vai nelabumu, retāk arī ar paaugstinātu asinsspiedienu, sirdsklauvēm, kā arī sāpēm mugurā vai locītavās.

Savukārt vairums jeb 58% respondentu norāda, ka nekad nav izjutuši sliktu pašsajūtu pēc šūpošanās – to apstiprina 65% vīriešu un aptuveni puse aptaujāto sieviešu.

Kopumā Lieldienu šūpošanās ir aktuāla vairāk nekā pusei pieaugušo Latvijas iedzīvotāju, noskaidrots aptaujā.

Sievietes šūpojas biežāk nekā vīrieši, savukārt dažādās vecuma grupās visaktīvāk šo aktivitāti iecienījuši cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī no 50 līdz 59 gadiem.

Visaktīvāk šūpojas Vidzemē un Kurzemē, bet visretāk Latgalē.

Arī Rīgas reģionā šūpošanās ir mazāk izplatīta – nešūpojas 42% aptaujāto iedzīvotāju.

Aptaujas veidotāji uzskata, ka šīs atšķirības varētu būt izskaidrojamas arī ar mazāku pieaugušajiem paredzētu šūpoļu pieejamību.

Aptauju šī gada martā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 1004 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.