Taču gandrīz trešdaļa jeb 30% no respondentiem, kas saskārušies ar alerģiju, neko nedara, lai šo problēmu risinātu.

Kā biežākos alergēnus iedzīvotāji minējuši putekļus un putekļu ērcītes (14%), putekšņus (11%), kukaiņu (odu, bišu, lapseņu) kodumus (11%) un sadzīves ķīmiju, piemēram, mazgāšanas līdzekļus, balinātājus, kosmētiku (10%). 

Tāpat iedzīvotāji atzīst, ka saskārušies ar alerģiju pret medikamentiem (9%), dzīvnieku izcelsmes alergēniem, piemēram, spalvu (7%), pārtikas produktiem, piemēram, riekstiem, zemenēm, medu, šokolādi, pienu, olām un citiem (6%), pelējuma sēnīti (6%) un citiem alergēniem.

Vairums no tiem respondentiem, kas saskārušies ar alerģiju, kā primāro risinājumu izmanto izvairīšanos no alergēniem (46%), savukārt 31% lieto pretalerģijas līdzekļus jeb antihistamīnu saturošus preparātus.

7% aptaujāto, kas saskārušies ar alerģiju, lai risinātu šo problēmu, dodas pie ģimenes ārsta, vēl 7% – dodas pie alergologa, 1% – veic imūnterapiju, kamēr 30% nedara neko un 1% nesniedza konkrētu atbildi.

Turklāt vīriešu vidū tendence neko nedarīt problēmas risināšanas labā ir izteiktāka, secināts aptaujā.

No tiem vīriešiem, kas saskārušies ar alerģiju, lai to mazinātu, neko nav darījuši 39% (sievietēm šis rādītājs ir 25%), no alergēniem cenšas izvairīties 37% vīriešu ar alerģijām (sievietēm – 52%), lieto antihistamīnu saturošus preparātus – 28% vīriešu ar alerģijām (sievietēm – 33%). 

Vīrieši, saskaroties ar alerģijām, nedaudz biežāk dodas pie ārsta nekā sievietes. No tiem respondentiem, kas saskārušies ar alerģijām, pie ģimenes ārsta dodas 9% vīriešu un 6% sieviešu, bet pie alergologa – 9% vīriešu un 5% sieviešu.

“Benu aptiekas” Veselības monitorings veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.