Tostarp aptaujā secināts, ka populārākās metodes ir monētas ielikšana jaunā makā – gan sev pērkot, gan otram dāvinot (24%), un “veiksmīgās” monētas vai banknotes nēsāšana līdzi ikdienā, ko piekopj katrs piektais aptaujātais.

Tāpat gandrīz katrs piektais jeb 19% respondentu mājās nesvilpo, jo tad var nebūt naudas, un tikpat daudzi tur makā zivju zvīņas. Vēl 17% mājās audzē naudas koku, 16% aptaujāto pērk gana lielu maku, kurā ielikt banknotes, lai tās nebūtu jāloka uz pusēm, un tikpat daudzi atturas likt somu uz grīdas un, iepērkoties veikalā vai tirgū, neliek naudu pārdevējam rokā, bet gan uz galda.

Starp Latvijas iedzīvotāju iecienītajām māņticīgajām metodēm ir arī sarkana naudas maka iegāde, lai nauda vairotos, čeku krāšana un dedzināšana, lai nauda atgrieztos, izvairīšanās no tādām frāzēm kā “nav naudas”, jo tad tās patiešām nebūs, kā arī regulāra iepirkšanās, jo “naudai patīk, ka to skaita” un citi.

Bankā norāda, ka sievietes biežāk iegādājas maku sarkanā krāsā (tā rīkojas 19% sieviešu un tikai 2% vīriešu) un arī pērk gana lielu maku, lai banknotes nenāktos locīt uz pusēm (21% sieviešu un 11% vīriešu).

Vienlaikus vīrieši biežāk (41% vīriešu un 24% sieviešu) norāda, ka nav māņticīgi un neko no visa minētā nepiekopj.

Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju paradumus dažādās vecuma grupās, secināts, ka gados jaunāki iedzīvotāji retāk aizraujas ar māņticību – vecuma grupā līdz 39 gadiem 38% aptaujāto norāda, ka nav māņticīgi un ar naudas maģiju nenodarbojas.

Savukārt visaktīvākie naudas pievilinātāji ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem un populārākā metode ir zvīņu nēsāšana makā, gana lielas naudas maka iegāde un naudas koka lološana. Respondenti ar personīgajiem ienākumiem, kas pārsniedz 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas, biežāk (43%) atbildējuši, ka nav māņticīgi.

Aptauja “Nauda un māņticība” veikta sadarbībā ar “Omnicom Media Group” 2022.gada novembrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.