Aptaujas dati liecina, ka tiklīdz sāk parādīties problēmas ar sirds un asinsvadu sistēmu, 55% aptaujāto, nekavējoties vēršas pie speciālistiem, tomēr 16% aptaujāto izvēlas pašārstēšanos, 24% izliekas, ka nekas briesmīgs nenotiek un vienkārši ignorē veselības problēmas, bet 6% meklē padomus un ieteikumus internetā.

Klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova norāda, ka daudzi cilvēki aizmirst, ka vairākām slimībām ir līdzīga aina, taču tām ir nepieciešama principiāli atšķirīga pieeja. Tāpat tie, kuri izvēlas ārstēties paši, neaizdomājas, ka ārsts, uzstādot diagnozi, neaprobežojas tikai ar pacienta simptomiem un sūdzībām. Tomēr visbiežāk, lai apstiprinātu kaites klātbūtni, ir nepieciešams ne tikai veikt izmeklēšanu, bet arī izmantot laboratorijas vai funkcionālo diagnostiku.

Viņa atgādina, ka galvenie sirds slimību un insulta riska faktori ir neveselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes trūkums, tabakas un alkohola lietošana. Riska faktori var izpausties kā augsts asinsspiediens, augsts glikozes līmenis asinīs, augsts lipīdu līmenis asinīs, kā arī liekais svars un aptaukošanās. Taču ir pierādīts, ka tabakas lietošanas atmešana, sāls patēriņa samazināšana, augļu un dārzeņu lietošana uzturā, regulāras fiziskās aktivitātes un izvairīšanās no pārmērīgas alkohola lietošanas samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku.

“Norstat” pētījuma ietvaros tika aptaujāti 1010 Latvijas iedzīvotāji respondentu vecuma kategorijā no 18 līdz 74 gadiem.