Vispopulārāk šovasar bijis doties atvaļinājumā divas līdz trīs nedēļas – šādu iespēju izmantojuši 32%, visvairāk – 39% vecumā no 30 līdz 39 gadiem un Vidzemē dzīvojošie – 37%. 2022.gadā šajā laika periodā divas līdz trīs nedēļas atpūtais izmantoja nedaudz mazāk – 29% iedzīvotāju.

Vēl 17% darba ņēmēju šovasar izmantojuši mēnesi vai vēl ilgāku ikgadējo atvaļinājumu, un sieviešu vidū ir nedaudz vairāk to, kuras izmantojušas tik garu atvaļinājumu. Salīdzinājumam 2022.gadā līdz augusta sākumam šie dati bija līdzīgi – 18% izmantoja mēnesi un ilgāku atvaļinājumu. Šovasar visvairāk – 21% mēneša garā atvaļinājuma piekritēju bijis vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, bet vismazāk – 15% vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Ja Latgalē mēnesi un ilgāk šovasar atpūtās 22% aptaujāto iedzīvotāju, Zemgalē 20%, Pierīgā un Rīgā – 17%, tad Vidzemē tikai 9%.

Savukārt, ja 2022.gadā atvaļinājumā vēl nebija devušies 19% no aptaujātajiem, tad šovasar tādu bija mazāk – 11%. Vīriešu vidū 13% apstiprināja, ka nav devušies atvaļinājumā, bet sieviešu nedaudz mazāk – 9%. Gados jaunākie vecumā no 18 līdz 29 tikai 8% nav bijuši atvaļinājumā, vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 15%. Visvairāk to, kuri nav devušies atpūsties, dzīvo Zemgalē.

Vienu nedēļu vai mazāk no ikgadējā atvaļinājuma šovasar izmantojuši 12% aptaujāto darba ņēmēju, kas ir tikpat, cik pērn – vairāk tādu ir vecumā no 18 līdz 49 gadiem, kā arī Rīgā, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie.

20% aptaujāto norādījuši, ka nestrādā, līdz ar to atvaļinājumu neizmanto, bet šādi atbildējuši visvairāk iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023.gada augustā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes uz sešiem jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus.