Visbiežāk apņemšanos izglītoties pauduši gados jauni iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tā atbildējuši 80% aptaujāto. Apgūt jaunas prasmes apņēmušies 63% iedzīvotāji ar augstāko izglītību un 61% galvaspilsētas iedzīvotāji.

Vienlaikus katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 26% neplāno apgūt jaunas prasmes vai zināšanas, taču to vēlētos, bet katram piektajam respondentam jeb 18% šis jautājums nav aktuāls. Viskūtrākie ir laukos dzīvojošie – 46%, seniori virs 60 gadu vecuma – 36%, kā arī iedzīvotāji ar vidējo speciālu izglītību – 55%.

26% iedzīvotāju vēlas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar datorprasmju uzlabošanu, daži pat vairākās jomās. 12% plāno izglītoties jautājumos par to, kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, 8% apgūt programmēšanu, testēšanu vai citas specifiskas informāciju tehnoloģijas (IT) prasmes, vēl tikpat – pamata digitālās prasmes. Neliels skaits iedzīvotāju apgūs digitālā mārketinga rīkus, digitālās analītiskās prasmes un prezentēšanas rīkus, daļa – kiberdrošību.

Aptaujas dati liecina, ka 13% apgūs zināšanas, kas nepieciešamas karjeras attīstībai – daļa mācoties līderības vai komandas vadības prasmes, citi – projektu vadību, pārdošanu, klientu apkalpošanu vai līdzīgas prasmes.

Gandrīz katrs ceturtais aptaujātais jeb 22% vēlas apgūt ar hobijiem saistītas prasmes, piemēram, gleznošanu, keramiku, kulināriju un citas. Biežāk ar vaļaspriekiem saistītus kursus plāno apmeklēt sievietes nekā vīrieši – šādu vēlmi paudušas 27% sievietes un 17% vīriešu.

Katrs astotais jeb 13% plāno uzlabot savu fizisko sagatavotību, apgūstot jogu, cīņas mākslu, fitnesu, jāšanas sportu un citas fiziskās aktivitātes. Līdzvērtīgs skaits jeb 12% respondentu vēlas pilnveidoties emocionālajā vai garīgajā sfērā, apgūstot meditāciju vai citādi veicinot savu labbūtību. Visas šīs jomas ir īpaši svarīgas iedzīvotājiem no 18 līdz 29 gadu vecumam, izriet no aptaujas rezultātiem.

Aptauja veikta šogad augustā un septembrī, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadu vecumam.