Cerībā, ka būs mazāk lieku izdevumu, no trim namu pārvaldēm veidos vienu. Cerībā, ka radīsies jaunas darbavietas, ar pašvaldības atbalstu pūtīs dzīvību Jūrmalas parka biznesos.

Par to un citiem jautājumiem kopā 34 lēmumi tika pieņemti vakar Liepājas domes sēdē. Tajā piedalījās 14 deputātu, nebija Guntara Krieviņa. Šajā deputātu sasaukumā vakardienas sēde bija vēsturiska, jo visi deputāti, kuri kaut ko sacīja, runāja latviski – pirmoreiz arī Valērijs Kravcovs.

“Liepājas namu apsaimniekotājs”

Jaunā namu pārvalde, kuru veidos, reorganizējot “Vecliepāju”, “Jaunliepāju” un “Karostu”, sauksies “Liepājas namu apsaimniekotājs”. Dome nolēma sākt reorganizāciju. Cik ilgi tā notiks, domes lēmumā nav teikts, bet reorganizācijas laika grafikā šos darbus paredzēts pabeigt līdz oktobrim. Tagad jāveic inventarizācija, jānovērtē uzņēmumu kredītsaistības, jāpārskata uzņēmumu finanses, tad jāiesniedz pieteikums Uzņēmumu reģistrā par reorganizāciju, jānokārto visas saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu, jābrīdina darbinieki.

Domes vadība nevarēja paskaidrot, cik liels būs pārvalžu apvienošanas ekonomiskais efekts, tomēr tiek uzsvērts, ka pārmaiņas vajadzīgas, jo no agrākajām 1437 apsaimniekojamām mājām namu pārvalžu uzraudzībā palikušas tikai vairs 755, līdz ar to namu apsaimniekošana ir kļuvusi dārgāka, ir samazināmi administratīvie izdevumi. Cik lieli tie ir pašlaik, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, un cik lieli tie būs pēc apvienošanas, to nevarēja pateikt ne domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, ne viņa vietnieks Gunārs Ansiņš. Tomēr U. Sesks domes sēdē teica: “Reorganizācija ir nopietna optimizācija.”

Ir aprēķināts, ka pēc reorganizācijas triju namu pārvalžu 89 administratīvo darbinieku vietā paliks tikai 62, un 156 strādnieku vietā paliks 153, tātad darbu zaudēs kopā 30 cilvēku. Tā mēnesī paredz ietaupīt 15 000 latu uz darba algu rēķina jeb 2011. gadā kopā 180 tūkstošus latu. Šie skaitļi minēti reorganizācijas prezentācijā. Turpat arī apgalvots, ka galvenais pārmaiņu mērķis ir servisa līmeņa paaugstināšana un pārvaldīšanas izdevumu samazināšana. Kā tas izdosies, rādīs laiks.

Tūristiem, ģimenēm, atpūtai

Dome apstiprināja šā gada konkursa nolikumu mazo un vidējo uzņēmumu projektu līdzfinansēšanai. Šogad par konkursa mērķi izvēlēts atbalsts projektiem, kas saistīti ar aktīvās atpūtas veicināšanu, sporta un izklaides pasākumu rīkošanu, jaunu aktīvā tūrisma objektu attīstību iedzīvotājiem, ģimenēm ar bērniem, pilsētas viesiem Jūrmalas parka teritorijā no Jūrmalas ielas līdz Kūrmājas prospektam. Līdzfinansējumu piešķirs projektiem, kuri radīs jaunas darbavietas, veicinās veselīgu dzīvesveidu, rīkos sporta un izklaides pasākumus, piesaistīs tūristus.

Šogad konkursa finansējums no pašvaldības budžeta ir tikai 10 tūkstoši latu. Vienam projektam maksimāli pieļaujamais domes līdzfinansējums ir 5000 latu. Vienam projektam nevar piešķirt vairāk par 50 procentiem no projekta pieteikuma budžeta. Teorētiski var rasties situācija, ka atbalstu var saņemt tikai divi uzņēmumi. Uz redakcijas jautājumu, vai nolikumā ierakstītais atbalsts sporta un izklaides pasākumiem un viesu piesaistei nenozīmē jau dokumentā iekodētu atbalstu ikgadējā pludmales festivāla rīkotājiem, G. Ansiņš neatbildēja ne ar “jā”, ne ar “nē”, bet ka atbalstam ir jābūt tādam, kas nekropļo tirgu. Viņš izteica cerību, ka konkurss varētu veicināt jauna veida izklaides radīšanu Jūrmalas parka teritorijā un mikroprojektu attīstību.

Plašāk par deputātu lemto domes sēdē uzziniet Noras Driķes publikācijā šodienas “Kurzemes Vārdā”.