4. maija svinības šoreiz Latvijā bija atšķirīgas, lai gan tieši šis ir jubilejas gads – pagājuši 30 gadi kopš izšķirošā balsojuma Augstākajā padomē par neatkarības deklarāciju. Diena, kurā atcerēties, kā no katra neatlaidīgas un drosmīgas rīcības visi kopā spērām soli pretī savas valsts atdzimšanai. Un virtuāli ietērpjoties tautas tērpos, uzvelkot Latvijas karogus pie namiem, klājot svētku galdus, liepājnieki arī šogad svinēja neatkarības atgūšanas dienu.

Šogad bez zupas

Agri un Simonu Petrovicus ezermalas Pīļu ielā pazīst teju visi. Ik gadu maija svētkos viņi savā sētā liek uz uguns simt gadu veco zupas katlu, kurā tiek vārīta garda zupa. “Tā mums iegājies, ka jau 20 gadus, kopš te dzīvojam, maijā vārām sezonas atklāšanas zupu, bet rudens sākumā – sezonas noslēguma zupu. Vienmēr sanāk tuvākie kaimiņi, viņu draugi. Šogad nekā,” par tradicionālajām 4. maija svinībām stāsta Simona.

Galvenais pavārs esot mājas saimnieks Agris. Pirmajā gadā vārīta laša zupa, tas idejiski apzīmējis dzīvi starp ezeru un jūru. Rudens pusē vāra ko kreftīgaku – soļanku. Šogad Petroviciem 4. maija tradīcija izpaliek, bet viņi nebēdā – zupas vārīšanu pārcels uz citu laiku.

“Neesmu pārliecināta, ka mani uzrunā tieši baltais galdauts, šķiet, vairāk gan svētki kā tādi, kad ģimenes, vairākas paaudzes sanāk kopā. Ir sanācis diezgan daudz paceļot, esmu novērojusi, ka pasaulē aizvien mazāk tiek uzturēta tāda kopā sanākšanas tradīcija, bet tas ir vajadzīgs. Svinēšana ir labs veids, kā saglabāt ģimeni stipru, vienotu. Latviešiem to nevajadzētu zaudēt,” pārdomās dalās Simona.

Šajās dienās, kad dzīve ieņēmusi mierīgāku ritējumu, Petrovici, skatoties televīziju, atcerējušies, kā deviņdesmitajos sēdējuši pie radio un klausījušies, kā tiek skaitīti balsojumi “par” un “pret” Augstākajā padomē. “Ir tādas lietas, ko nevar aizmirst. Nezinu, vai mēs esam aizgājuši tajā virzienā, kurā gribējām toreiz iet, bet tie cilvēki, kas par to visu gādāja, bija ļoti drosmīgi. Arī mana mamma bija ļoti liela patriote, toreiz gribēja tikt uz Rīgu. Zīmīgi, ka no dzīves viņa aizgāja 18. novembrī,” atminas Simona.

Laikmeta griežu sajūta

“Man 4. maijs ir ļoti lieli svētki. Šī balsojuma diena par mūsu valsts neatkarības atjaunošanu saistās ar milzīgām emocijām. Tajā laikā es gaidīju savu pirmdzimto. Kad skaitīja balsis, atrados autobusā Liepāja–Rīga. Bija ieslēgts radio, mēs visi sekojām līdzi tam, kas notiek Augstākajā padomē. Kad sapratām, ka lielākā daļa ir nobalsojusi par neatkarību, visi raudājām. Bija notikuši tādi kā kā laikmeta grieži. Tas bija ļoti saviļņojoši,” 4. maiju pirms 30 gadiem atceras muzikoloģe, etnogrāfiskās mūzikas zinātāja un “Stipro sievu” vadītāja Igeta Ozoliņa.

4. maiju Igeta jau kādu laiku atzīmē īpaši. “Pirms tam, iespējams, šie svētki nebija cildināti pietiekami, bet kopš brīža, kad Latvijas simtgades birojs ierosināja tos atzīmēt kā Baltā galdauta svētkus, svinībām radās skaista forma.” Četri stūri galdam, visi četri vajadzīgi. Četras stihijas, četri gadalaiki, četri cilvēka dzīves cikli, viņa norāda uz galda vietu mūsu identitātē. Arī baltā krāsa simbolizē šķīstību, tāpēc balts galdauts ir labs pamudinājums svinībām. Igeta ar savām stiprajām sievām katru gadu svētkus atzīmē kopā. Šogad jāpielāgojas jaunam formātam, jo kopā sanākšana nav iespējama. “Tagad atkal ir tādi laikmeta grieži.”

Igeta vakar piedalījās virtuālajā tautas tērpu gājienā, ko organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs. “Tā ir brīnišķīga ideja. Pēc tam paliks vēsturiska dokumentācija,” viņa saka un atklāj, ka vilkusi košo Nīcas tautas tērpu. Vēl “Stiprās sievas” piedalījušās Adelaidas latviešu biedrības rīkotajā attālinātajā konferencē, kur Igeta iepazīstinājusi ar ansambļa darbību, prezentējusi jauno videoklipu dziesmai “Vij, Dieviņi”. “Tieši pēc tā par mums ieinteresējās Austrālijas latvieši. “Esmu laimīga, ka varu dzīvot Latvijā. Elpot brīvi, būt dabā pie jūras vai mežā – tā ir mūsu priekšrocība. Esmu droša, ka tāpēc mums ar sargāšanos no vīrusa arī veicas labāk,” saka Igeta. Viņa, protams, vakar klāja arī baltu galdautu un savai ģimeni pasniedza īsti nacionālu maltīti tikai no vietējo ražotāju produkcijas.