“Mūsdienās ir ļoti svarīgi domāt par zaļo dzīvesveidu,” uzskata Liepājas Universitātes datordizaina 1.kursa studente Elza Admidiņa, tāpēc labprāt piedaloties izstādes “PET glābj mākslu” tapšanā, no plastmasas pudelēm veidojot interesantus darbus. “Pudeles nevajag izmest vai aprakts zem zemes, bet gan izmantot tālāk, arī mākslā,” teic Elza, rosinot lietām piešķirt otru dzīvi.

Ekoskolas Rīcību dienās šonedēļ iesaistījušās vairākas Liepājas izglītības iestādes, pievēršot uzmanību vides aizsardzībai, parādot saikni starp globālajiem procesiem un mūsu ikdienas paradumiem, un iedvesmojot šos paradumus mainīt.

Mugursoma no plastmasas pudelēm

Dažāda izmēra un tilpuma plastmasas pudeles ikviens uz Liepājas Universitāti varēja nest divas dienas – 7. un 8.novembrī, apmainot tās pret dāvaniņu – mandarīnu. To, cik pudeļu saziedots, E.Admidiņa nevarēja pateikt, jo neesot saskaitījuši pirms ķērušies pie darba. “Bet ir pietiekami,” vērtēja Elza.

Pingvīni, Adventes vainags, puķe, mugursoma – tās ir tikai dažas lietas, kas tapušas no plastmasas pudelēm, arī funkcionējošas un izmantojamas ikdienā. Piemēram, no pudelēm tapušais kaktuss var kalpot kā gaismeklis, jo aprīkots ar lampiņām. Viens no interesantākajiem darbiem, uz ko portālam norādīja Elza, bija sejas maska. “Nākotnē gaiss būs piesārņots, tāpēc mums būs vajadzīgas aizsargmaskas,” smaidot paskaidroja studente, apliecinot, ka iztēlei nav bijis robežu, un procesam jaunieši piegājuši radoši.

Izstādes “PET glābj mākslu” darbu autori ir 18 studiju programmas “Dizains” pirmā kursa studenti. “Protams, patīk,” par radošo procesu izteicās Elza, skaidrojot, ka piedalīties akcijā viņus rosinājusi Studentu padomes pārstāve Madara Kalniņa, un ir par to pateicīga, jo vēl vairāk aizdomājušies par dzīvē būtiskām lietām. “Mūsdienās ir ļoti svarīgi domāt par zaļo dzīvesveidu, kurā ietilpst arī atkritumu šķirošana,” uzskata E.Admidiņa. “Iesaistoties akcijā, gribam parādīt, ka, iztukšojot pudeli, – tās nav beigas. Pudeli nevajag izmest, aprakt zem zemes, bet gan izmantot tālāk. Kaut vai mākslā.”

Izstāde “PET glābj mākslu” no šodienas, 11.novembra, aplūkojama Liepājas Universitātes 2.stāvā.

Ogu karalis ķirbis

Savukārt Liepājas Ezerkrasta sākumskolā šonedēļ godā celts ķirbis – Latvijas ogu karalis, pastāstīja skolotāja Sarmīte Goldmane. Tapuši zīmējumi, kur rudens dārza oga ir galvenais varonis, izzinoši plakāti ar tā labajām un vērtīgajām īpašībām. Īsti eksemplāri – lielāki un mazāki – skolā rindojas arī uz palodzēm. “Tos bērni atnesuši paši,” paskaidroja S.Goldmane, “redzams, cik dažāds tas var izaugt.”

Taču viena no interesantākajām aktivitātēm notika ceturtdien klasēs – ēdiena gatavošanas un degustēšanas meistardarbnīcas, dažās piedalījās arī vecāki. Bērni no ķirbjiem spieda sulu, gatavoja salātus, sukādes. “Bija, kam garšoja, bija, kam negaršoja,” savā meistardarbnīcā novēroja S.Goldmane. “Bet lielākai daļai tomēr garšoja. Un bija prieks no bērniem dzirdēt, ka ķirbis nav nekas svešs. Tas mājās tiek gatavots un celts galdā.”

3.b klases skolēni bija atnesuši no ķirbja mājās gatavotus ēdienus, pārliecinoties, cik dažādos veidos to iespējams pagatavot, turklāt tā, ka īpatnējā ogas garša nemaz nav jūtama. Bērni degustēja pankūkas, cepumus, keksiņus, arī ķirbju ievārījumu un kompotu.

Kārlis Liepa atzina, ka viņam vislabāk garšojuši ķirbju keksiņi ar šokolādi. Nē, ķirbi nemaz neesot jutis. Keksiņu autors Guntars Būčiņš sacīja, ka gardumu uztaisīt bijis viegli un ātri. “20 minūtes cep, 10 minūtes atdzesē,” zināja stāstīt deviņus gadus vecais zēns. Recepti internetā esot atradusi mamma, un tad nu kopīgiem spēkiem abi ķērušies klāt. Ķirbis mazajam zēnam neesot jaunums, ģimenē to gatavojot. Arī Kārlis uzsvēra, – ķirbis garšo un viņš labprāt to ēd. “Parasti taisām ķirbju zupu,” pastāstīja Kārlis. “Bet uz skolu atnesu cepumus, kuri izdevās mīksti un garšo pēc piparkūkām. Recepti ieteica ome. Sanāca labi, slavēja arī klasesbiedri.”

3.b klases audzinātāja Eva Jaunzeme piekrita teiktajam, ka ķirbis ir nenovērtēta oga, lai gan ir viena no rudens ražas veselīgākajām dārza veltēm. “Kādam garšo, kādam atkal negaršo,” par saviem audzināmajiem zina teikt skolotāja. “Ja ķirbis ēdienam ir kā viena no sastāvdaļām, tad to ēd labprātāk. Tāds “pliks” ķirbis vairumam tomēr neiet pie sirds.” Uz jautājumu, vai kādam pēc šodienas degustēšanas ķirbis varētu arī iegaršoties, skolotāja atbildēja apstiprinoši: “Domāju, ka jā, redzot, cik ātri noplok viss atnestais. Tikai jāprot to pareizi pagatavot.”

“Rezultāts ir tāds, ka bērni ir noprovējuši ķirbi, uzzinājuši, cik tas ir veselīgs un cik patiesībā arī viegli pie mums izaudzējams, un domāju, ka ķirbja labās īpašības tiks popularizēts arī tālāk ģimenēs,” aktivitāšu nozīmi uzsvēra S.Goldmane, cerot, ka arvien vairāk būs to, kas novērtēs tepat Latvijā izaudzētus produktus.

Aicina mainīt paradumus

Ekoskolu Rīcības dienās iesaistījās arī pirmsskolas izglītības iestādes “Rūķītis”, “Dzintariņš” un “Kāpēcītis” Liepājā, “Spārīte” Nīcā.

Kā norāda organizatori, Ekoskolu Rīcības dienas 2013. gadā tika aizsāktas ar mērķi apvienot visas Ekoskolas kopīgā, sabiedriski nozīmīgā akcijā. Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk nekā 49 000 skolas visā pasaulē, Latvijā tās ir gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no pirmskolas izglītības iestādēm līdz par augstskolām.

Latvijā Ekoskolu programmu īsteno Vides izglītības fonds.

“Rīcības dienas piedāvā Ekoskolām tiešāk un fokusētāk uzrunāt sabiedrību,” norāda Ekoskolu Rīcības dienu koordinators Latvijā Edmunds Cepurītis, “Ekoskolu Rīcības dienu mērķis ir dalīties pieredzē, iedrošināt izmēģināt jaunus ieradumus un stāstīt, kāpēc tas būtu jādara, kādu ietekmi uz vidi un uz mums pašiem šie paradumi atstāj. Piemēram, ja izvēlamies uzturā lietot palmu eļļu, mēs veicinām dabas vērtību izzušanu valstīs, kurās tiek ievāktas izejvielas eļļas izgatavošanai. Vairākas no palmu eļļām nav arī tā veselīgākā izvēle.”

Šogad Ekoskolu Rīcības dienas veltītas 17 ANO Ilgstpējīgas attīstības mērķiem, izceļot ar vidi saistītos četrus mērķus – ilgtspējīgu iepirkšanos, dabas vērtību aizsardzību jūrā, dabas aizsardzību sauszemē un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Latvijā Ekoskolu Rīcības dienās, kas notiek no 7. līdz 13.novembrim, iesaistījušās vairāk nekā 130 skolas.

47Skatīt galeriju