Liepājas Neredzīgo biedrībā 2015.gada nogalē noslēdzies 2013.gada
jūlijā uzsāktais Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda
programmas ”NVO fonds” un Sabiedrības Integrācijas fonda finansētais projekts ”Pilnveidojot
sevi sabiedrībai”, un pateicoties šim projektam Liepājas Neredzīgo biedrība
saņēma finansējumu biedrības darbības atbalstam, kura laikā biedrība varēja
īstenot vairākus mērķus, portāls uzzināja Liepājas Neredzīgo biedrībā.

Kā vienu no būtiskākajām aktivitātēm Liepājas Neredzīgo
biedrības vadītājs Māris Ceirulis min Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieku
un brīvprātīgo darba veicēju pieredzes apmaiņas braucienus uz citām tuvākām un
tālākām kaimiņvalstīm: ”Projekta laikā esam apmeklējuši – Lietuvu 2013.gada
septembrī, Hamburgu 2014.gada maijā un Igauniju 2015.gada maijā. Ikvienā šādā
pieredzes apmaiņas braucienā, esam redzējuši, kā mums līdzīgās nozares darbojas
tur, un ikkatru reizi varējuši apzināties, ka arī Liepājas Neredzīgo biedrība
iespēju robežās dara visu, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti. Savukārt
iegūstot šo ārvalstu pieredzi, varēsim to darīt labāk un labāk.”

Pie svarīgākām aktivitātēm visu trīs gadu garumā minama arī
2013.gada novembrī uzsāktās Liepājas pilsētas un rajona Invalīdu NVO sadarbības
tīkla tikšanās, kad ik trešo mēnesi Liepājas Neredzīgo biedrībā pulcējās
aktīvākās Liepājas pilsētas un rajona nevalstiskās organizācijas, lai dalītos
savā pieredzē, uzzinātu aktualitātes un kopīgi apspriestu ikvienai Invalīdu
organizācijai tik svarīgos jautājumus cilvēku ar invaliditāti labā. Pateicoties
projekta aktivitātēm, iedzīvināta ideja vadīt seminārus par Universālo Dizainu
un vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un dažādu jomu speciālistiem,
tādā veidā popularizējot sabiedrībā universālā dizaina principus, skaidrojot to
ieviešanas pozitīvo ietekmi uz visiem sabiedrības locekļiem, ne tikai
lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī mazpilsētās.

Te viņš min aktivitātes skolu jauniešiem, kuru laikā ne
tikai Liepājas pilsētas, bet arī citu Latvijas pilsētu skolu jaunieši, gan
skolās, gan arī tepat Liepājas Neredzīgo biedrībā, tiek iepazīstināti ar ”pasauli”,
kurā dzīvo neredzīgi cilvēki, dodot iespēju iepazīties ar viņu ikdienā
lietotajiem palīglīdzekļiem, piemēram, balto spieķi, runājošajiem pulksteņiem,
šķidruma līmeņa noteicēju u.c.

”Baltais spieķis neredzīgajiem un vājredzīgajiem cilvēkiem
ir ļoti būtisks arī piedaloties satiksmē. Tas ir pirmais, kas autovadītājiem
parāda, ka cilvēks vēlas šķērsot ielu. Arī satiksmes noteikumos skaidri
pateikts, ka arī ārpus gājēju pārejām, signalizējot ar balto spieķi,
autovadītājiem šie cilvēki ir jāpalaiž jebkurā vietā. Jo neredzīgs cilvēks
nezina, kur ir neregulējamas gājēju pārejas,” tā M.Ceirulis.

”Paldies Dievam, mums Liepājā ar skaņas signāliem aprīkoti
gandrīz visi luksofori regulējamajos krustojumos. Bet ne jau visās vietās ir
regulējamas pārejas. Turklāt neredzīgi cilvēki dzīvo un pārvietojas dažādās
vietās, ne tikai tur, kur ierīkotās gājēju pārejas. Arī ārpus pilsētas,” viņš
turpina: ”Protams, signalizējot ar balto spieķi, gājējam arī jābūt uzmanīgam!
Tas tomēr ir drosmīgs solis. Ne katrs no mūsu biedrības, kurš saņēmis sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus un ir apmācīts lietot balto spieķi, uzdrošinās
patstāvīgi šķērsot braucamo daļu. Nedrošība tomēr ir, jo ir gadījumi, kad vadītāji
arī neapstājas.”

Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs skaidro: ”Mūsu
biedrības biedru skaits pēdējā laikā ievērojami aug, šobrīd esam jau aptuveni
660 biedru. Jo cilvēki kļūst drošāki, saņem pakalpojumus, tiek apmācīti, līdz
ar ko var iekļauties sabiedrībā un vidē. Automātiski tas nenotiek, visu jauno,
vidē izveidoto, jāiemācās izmantot. Taču situācija pēdējā laikā strauji
uzlabojas. Viens ir tas, ka paši cilvēki ar invaliditāti kļūst drošāki. Un arī
pārējā sabiedrība kļūst jo dienas, jo korektāka. Ja cilvēks ir informēts par
balto spieķi – par to dzirdējis vai ar to saskāries, tad viņš noteikti būs
korekts un saprotošs arī citā reizē, sastopoties ar cilvēku ar invaliditāti.”

Minētās aktivitātes ir tikai daļa no projekta laikā
notikušajām aktivitātēm, jo bez ikdienas darba birojā notikušas arī tikšanās ar
valsts un pašvaldību pārstāvjiem, sniegti ierosinājumi un priekšlikumi dažādām
institūcijām, sniegtas konsultācijas, jaunu būvju un objektu apsekošanā, rakstīti
un iesniegti jauni projektu pieteikumi.