Dzīvokļu jautājums strazdiem un zīlītēm Kurzemes pusē būs atrisināts diezgan veiksmīgi – pasmaida Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieks un brīvdienās Kalvenē notikušās “Dzeņa darbnīcas” vadītājs Māris Lielkalns.

Sestdien un svētdien, Putnu dienu laikā, ikviens Kalvenes zoodārza “Cīruļi” apmeklētājs varēja piedalīties “Dzeņa darbnīcā”. Tur tapušos zīlīšu un strazdu būrus varēja nest mājās, bet, ja tika paveikts arī šā gada īpašais uzdevums – izgatavota māja apodziņam –, tā bija jāatstāj zoodārzā, lai pēcāk nonāktu ornitologu rīcībā.

Apodziņa būrus viņi izvietos Lubānas, Daugavpils un Limbažu pusē, lai tur varētu ne tikai piedāvāt jaunas dzīvesvietas “mazākajai Latvijas pūcītei ar lielummāniju”, bet arī šo putnu pētīt. Kāpēc lielummānija? M. Lielkalns skaidro: apodziņš ir apmēram tikpat liels, cik strazds, bet būri tam vajag divtik lielu. “Un, tā kā būri ir domāti pētījumiem, tie speciāli pielāgoti tam, lai ornitologi varētu apodziņa privāto dzīvi apskatīties,” viņš parāda, ka jumts ir noņemams. Tiesa, viegli tas tik un tā nebūs, jo būri tiks piestiprināti apmēram piecpadsmit metru augstumā.

Apodziņi dzīvo arī mūspusē – apstiprina M. Lielkalns. Tie ir vieni no trīspadsmit pūčveidīgajiem Latvijas teritorijas iemītniekiem, un ir diezgan izplatīti. Ļoti reti manāms ir tā radinieks mājas apogs – nesens tā novērojums, pirmais kopš daudziem gadiem, putnu speciālistu vidū izraisījis nopietnu viļņošanos. Daudz biežāk var sastapt ausaino pūci, vēl tajā pašā kārtā ir meža pūce, ūpis, palaikam Latvijas teritorijā ielido pat kāda urālpūce.

“Meitenes gribēja,” mazo kalvenieču Endijas un Paulas tētis Aldis Petrausks smaidot atbild, kāpēc atnākuši uz “Dzeņa darbnīcu”. Būrīšus viņi liks māju tuvumā un vēros, kas tur iekšā un ārā lido.

Pagājušogad grobiņniece Romija Amālija Klaiva bija par mazu, lai noturētu rokā āmuru, kur nu vēl lai dzītu naglas. Šogad tētim Artūram atliek tikai mazliet pieskatīt, jo meitene ar apskaužamu neatlaidību tiek galā ar vienu naglu pēc otras. Abiem lielākajiem bērniem apnicis ātrāk – tētis saka.

Putnu dienas ir labi apmeklētas – vērtē “Cīruļu” pārvaldnieks Arnis Bergmanis. Apmeklētāji bijuši gatavi ķerties pie naglošanas, tikko darbnīca, kuru no augšas ik pa laikam pavēroja arī lielais lācis, sākusi darboties. M. Lielkalns savukārt sliecas piekrist, ka būrīšu darināšanas prasmes kopumā ar katru gadu uzlabojas. Ir izgatavoti vairāk nekā simt būru zīlītēm – tos varēs izmantot arī mušķērāji un zvirbuļi – un apmēram tāds pats skaits mājas strazdu mājokļu. Apodziņa izpētes un aizsardzības programmai nodots pārdesmit mazās pūcītes būru.