“100 un vēl daudz, daudz gadu piedzīvot,” skanēja liepājnieces Baibas vēlējums šodien Latvijai dzimšanas dienā. Savukārt Karīna sūtīja veiksmes, bet Vineta aicināja mācīties gan no pieļautajām kļūdām, gan no citu valstu veiksmēm, lai mazo Latviju sakārtotu tā, lai mēs un visi citi par to priecātos.

18.novembrī lieli un mazi liepājnieki atzīmēja valsts neatkarības proklamēšanas 93.gadadienu, apmeklējot dažādus publiskus sarīkojumus, piemēram, Latviešu biedrības namā Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sagatavoto svētku koncertu “Ir tāda zeme”, Liepājas Olimpiskajā centrā konkursa “Svētku torte manai Latvijai” ietvaros notika 20 laureātu apbalvošana, bet Rožu zālē skanēja Bērnu un jaunatnes centra audzēkņu koncerts. Savukārt folkloras centrā “Namīns” saimniekoja folkloras kopas ar programmu “Ceļadziesmas”.

Pirmo reizi svinīgais vakara sarīkojums norisinājās Kārļa Zāles laukumā, pilnībā slēdzot to satiksmei. Šogad tā devīze – “Un tomēr es ticu…”. Uz skatuves uzstājās Latvijas Universitātes pūtēju orķestris ar latviešu tautas dziesmu un latviešu komponistu populārām dziesmām, dziedāja solisti Baiba Berķe, Nauris Indzeris, kā arī Liepājas Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolas audzēkņi un koris “Laiks”. Laba vēlējumus no lielā ekrāna teica titula “Goda un gada liepājnieks” ieguvēji. Taču daudzi sanākušie ar nepacietību gaidīja sarīkojuma kulmināciju – krāšņo uguņošanu, kas izdevās godam. Īpaši tam mūziku bija sakomponējis Kārlis Lācis.

Daudzi aptaujātie liepājnieki atzina, ka šodien, par spīti situācijai valstī, ir svētku sajūta. Šajā dienā neatņemama ir radinieku vai draugu pulkā ieturēta svētku maltīte. “Jā, ir īpaša sajūta, sarkanbaltsarkanā krūšu nozīmīte rada piederības sajūtu,” saka Baiba, runājot par piesprausto mazo, bet īpašo nieciņu, ko pirms konkursa “Svētku torte manai Latvijai” laureātu apbalvošanas bezmaksas dalīja Bērnu un jaunatnes centra darbiniece tiem,kam tās nebija. Viņa atzina, ka daudzi jutušies patīkami pārsteigti, uzzinot, ka par nozīmītēm nav jāmaksā. “Gribējām, lai visiem ir,” smaidot sacīja sieviete. “Jūtu, ka ne tikai man, arī apkārtējiem cilvēkiem 18.novembris ir svētku diena,” novēroja Baiba.

To apstiprina Karīna, ko kopā ar ģimeni sastapām Olimpiskajā centrā. “Šogad jūtos vairāk kā svētkos, nekā citus gadus. Laikam tāpēc, ka meita piedalījās konkursā, un īpaši tam gatavoja zīmējumu, kā arī citi pilsētā notiekošie pasākumi, valdošā atmosfēra, pamudināja uz šīm sajūtām,” sprieda Karīna. Viņas sešus gadus vecā meitiņa Alise gan sev, gan visiem pārējiem novēlēja daudz laimes. Savukārt Agrim prasījies vairāk sarīkojumu tieši pašā pilsētā, lai vēl vairāk uzsvērtu, kas šodien par dienu. Viņš atceras, ka agrāk notikuši gājieni, parādes, bet tagad – nekā.

Guntars vakara koncertu klausīties bija atnācis kopā ar savu ģimeni, kolēģiem un draugu, kuram arī tieši 18. novembrī ir dzimšanas diena. Kādēļ nācis? “Manuprāt, katram šeit jābūt, lai parādītu piederību savai valstij,” viņš sacīja. “Būs ļoti labi, ja mēs atgūsim to ticības izjūtu savai valstij, kāda tā bija pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Man jau šķiet, ka katrs latvietis ar savu dzimteni ir ļoti cieši saistīts.”

“Valsts svētki vienmēr ir bijuši mani svētki,” atzīst Ieva, arī Lāčplēša diena viņas ģimenē tiek atzīmēta īpaši. Dzimšanas dienā visiem sieviete novēl izturību, iecietību, vairāk laipnības un mīlestību.

Portāls liepajniekiem.lv pievienojas visiem sveicējiem. Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!