Arkārtējās situācijas izsludināšana Latvijā strauji mainīja to mūsu valsts pilsoņu plānus, kuri tobrīd atradās ārzemēs. Viens no viņiem bija liepājnieks Roberts Vītols, kurš atpūtās Vjetnamā. Sarunā ar liepajniekiem.lv režisors pastāstīja par savu atgriešanās pieredzi.

“Kopā ar savu draugu Jāni Vilku aizlidoju uz Vjetnamu, atpakaļ plānojām doties 27. martā. Taču naktī pēc Vjetnamas laika mūs sasniedza ziņa par to, ka Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. Sapratām, ka naktī uz otrdienu (17. martu) slēgs Rīgas lidostu. Tobrīd mums bija jāizlemj, paliekam šeit uz ilgāku laiku, vai kaut kā mēģinām tikt mājās.

Mums nebija pārliecības par to, kas notiks pēc 14. aprīļa. Ja situācija nekļūtu labāka, tad mums būtu jāpaliek Vjetnamā, mums tas īsti nederēja. Sākām meklēt biļetes. Problēma bija tāda, ka mēs atradāmies diezgan tālu no lidostas. Atradām opciju ar izlidošanu svētdienas rītā, taču tas nozīmētu, ka mums visu nakti būtu jābrauc ar mopēdiem līdz lidostai, kas nebija variants, jo pirms tam gandrīz negulējām.

Turpinājām meklēt. Biļešu cenas gāja kosmosā pa minūtēm. Beigās atradām lidojumu ar divām pārsēšanām, kopā 28 stundas ceļā. Izlidošana bija paredzēta plkst. 16.

Divarpus stundas pagulējām, tad mums bija jābrauc 200 kilometri ar mopēdiem pa Vjetnamas ceļiem, kas nav vienkārši izdarāms. Arī mopēdi nebija tie labākie. Agri no rīta izbraucām, arī tur neiztika bez piedzīvojumiem – vienā brīdī sāka līst lietus, tad manam mopēdam saplīsa gāzes trosīte un mēs iestrēgām kaut kur ceļa vidū.

Paveicās, ka garām brauca baikeri, viņi palīdzēja sataisīt mopēdu, lai mēs varētu tikt līdz servisam. Tur mopēdu saremontēja, protams, par lielu naudu, jo bija redzams, ka esam tūristi. Tikām līdz lidostai, atstājām mopēdus turpat pie ieejas un lidojām mājās.

Lidojuma maršruts bija sekojošs: Vjetnama – Katara – Stokholma – Rīga. Vienā reisā lidojām ar “Etihad” kompāniju, kurai stājās spēkā noteikumi par to, ka visiem pasažieriem jāvalka sejas maskas. Mums tādu nebija, līdz ar ko bija jāmeklē. Veiksmīgi tikām līdz Rīgai. Neteiktu, ka apkārt bija panika, sašutums gan, tāda nelielas apokalipses sajūta.

Tagad divas nedēļas jāsēž izolācijā. Sazinājos ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, mani informēja, ka, ja nav simptomu, tad vienkārši jāievēro paškarantīna 14 dienu garumā. Tas ļoti maina ikdienu, tā kļuvusi savādāka. Esmu samierinājies ar sēdēšanu mājās, jo ievērot karantīnu ir ļoti svarīgi. Šobrīd mājās ir dators, varu kaut ko padarīt.

Gribētu aicināt arī citus cilvēkus būt uzmanīgiem, jo “Covid-19” ir ļoti lipīgs. Jūs pats varat nejusties slikti, bet beigās izrādīsies, ka esat slimības izplatītājs. Labāk divas nedēļas pasēdēt mājās, lai necieš apkārtējie.”