Šodien, 7.decembrī, notikušajā Liepājas pilsētas domes Attīstības komitejas sēdē deputāti atbalstīja ieceri par Piejūras pārgājienu rīkošanu 2018.gadā, tādējādi uz Liepāju vilinot tūkstošiem tūristu no Lietuvas, portāls uzzināja Attīstības komitejā.

Ideju par Piejūras pārgājienu rīkošanu deputātiem prezentēja Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa. Viņa klāstīja, ka Liepājā 2018.gadā sadarbībā ar Lietuvas tūrisma nozares speciālistiem plānots īstenot projektu ”Piejūras pārgājieni”, maršrutus veidojot, tajos iekļaujot gan jūras krastu, gan mežus.

Pēc I.Šoriņas stāstītā Lietuvā šādi pārgājieni tiek rīkoti kopš 2015.gada un ir ieguvuši ļoti lielu popularitāti: ”Distances ir dažādas – gan 15 un 25 km, gan75 un pat 100 km garas. Taču nav laika ierobežojuma. Lietuvā šiem pārgājieniem ir liela piekrišana, ir ļoti liels piedalījušos skaits.”

Apkopotā informācija rāda, ka, piemēram, 2015.gadā pārgājienos kopumā Lietuvā piedalījušies ap 80 tūkstošiem cilvēku, bet 2017.gadā – ap 70 tūkstošiem cilvēku.

Lietuvieši paši uzrunājuši liepājniekus, piedāvājot kopīgi rīkot šos pārgājienus, jo vēlas, lai maršrutos būtu jūras klātbūtne.

I.Šoriņa uzskata, ka Piejūras pārgājienu rīkošana būtu liels ieguvums Liepājai tūristu piesaistes ziņā: ”Tie būtu papildu ienākumi ne tikai Liepājas pilsēta, bet arī apkārtnes novadiem. Turklāt arī nesezonā, jo pārgājienus var rīkot augu gadu.”

Pēc Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja sagatavotā plāna, pārgājienu maršruti būtu dažādi – gan 10, 25 un 50 km gari, gan 75 un 100 km gari. Īsākie maršruti iekļautu Liepāju un tuvāko apkārtni, savukārt garākie būtu līdz Rucavai un Papei. Ar apstāšanās un atpūtas vietām utt.

Tiek lēsts, ka pārgājienos piedalītos ap 5000 cilvēku. Vismaz tāda ir Lietuvas pieredze. Tāpat kaimiņu pieredze rāda, ka divas trešdaļas dalībnieku izvēlas īsākos maršrutus, taču gana daudz ir arī drosmīgo, kas izvēlas 100 km maršrutus.

No pilsētas pašvaldības šīs ieceres īstenošanai būtu nepieciešams finansiāls atbalsts 15 000 eiro apmērā, skaidro I.Šoriņa: ”Tie būtu līdzekļi, lai nodrošinātu tehnisko pusi – startu un finišu ar teltīm, skatuvēm utt.”

Un piebilst, ka līdzfinansējums nāks arī no Lietuvas puses. Tāpat pārgājienu dalībnieki maksā dalības maksu.