liepajniekiem.lv
Vīrietis pārliecināts, ka cita risinājuma sadzīvošanai ar kaimiņu nav un citu veidu, kā domstarpības atrisināt, viņš neredz.
No kurienes tāds naids? G. Lukševics laikrakstam stāsta, ka Kviešu ielas 51. namā ievācies 2018. gadā. Tolaik viņa īrētajā dzīvoklī neviens nebija uzturējies aptuveni 20 gadus.
Kā jau pamestā vietā viss bijis nolaists, tomēr, ņemot vērā, ka Gints ir amatnieks, viņš ar prieku sāka darboties kā dzīvoklī, tā tam piegulošajā dārza teritorijā.
Kaimiņi gan ik pa laikam pie jaunā puiša nākuši, lai aprunātu cits citu.
Strīda pats sākums bijis 2020. gadā, kad māja lēmusi ierīkot kanalizāciju, citādi mājā iekšā neesot bijis pat labierīcību.
“Traktors raka visapkārt, bet pievads katram pie sava dzīvokļa bija jāizrok un jāpieslēdz pašiem. Mēs to izdarījām, bet Aļģimants nē, tāpēc uzskatīja, ka mums katram no kopā savāktās naudas viņam jāatdod 27 eiro. Kaimiņi atdeva, bet es neuzskatīju, ka tas ir godīgi. Visi kopā lēmām, ka raksim, un traktorists, kuram maksājām, taču savu darbu izdarīja.
Ar to arī pietika – kopš tā laika kaimiņš, sadzirdot, ka esmu sētā, – pāri žogam kliedz rupjības, lamuvārdus, visu, lai mani nomelnotu. Arī tad, kad ciemiņi sabrauc.
Rupjībās neiesaistījos, bet reizēs, kad jau bija par daudz, sāku atskaņot mūziku, lai tās jēlības nedzirdētu. Viņam tas nepatika. Tad nu to izmantoju kā savu aizsardzības rīku. Nu, cik es varu klausīties tās lamas un draudus?
“Es tevi nositīšu un norakšu turpat dārzā ar visu tavu suni!” – apmēram tas man jāklausās.
Jums gribētos to ikdienā dzirdēt savā pagalmā?” aizvainots ir Gints.
Par izteiktajiem draudiem viņš ziņojis arī policijā. “Policija man vaicāja pretī – kā tu zini, ka viņš to teica tev? Nu kam tad viņš to būtu pāri žogam bļāvis?” jaunais vīrietis retoriski vaicā.
Tad sākušās citas nekārtības – piemēram, sadauzīts žogs. Gints gājis uz policiju, kārtībsargi ar kaimiņu aprunājušies, un lieta izbeigta. Tad Gints uztaisījis jaunu žogu, tas savukārt sadedzināts, atkal policija, pārrunas, un lieta izbeigta.
“Es nesaprotu, ko lai dara,” viņš bezpalīdzīgi noplāta rokas.
Nu jau arī Aļģimanta mamma viņam kliedzot nejaucības.
“Ja viņš nav mājās, viņa iznāk, nosēžas pie žoga un visu dienu brauc man virsū. Ko es? Ieslēdzu mūziku.
Tas ir nebeidzamais stāsts. Policija ir bezspēcīga šajā strīdā, nekādu sodu par sasisto un dedzināto žogu viņam neuzlika. Tāpat kaimiņš nelegāli pieslēdzies manam skurstenim, lai gan katram dzīvoklim ir savs skurstenis. Kas notiks, ja tas pārslodzes dēļ aizdegsies? Skaidrs, ka es būšu vainīgs, jo mans skurstenis. Es saprotu, ka tas viss ir vienkārši smieklīgi, bet ko citu, lai mēs darām?”
Kaimiņi dažkārt rīkojot pat muzikālās cīņas. Pēc Ginta teiktā, ir tā: “Aļģimants uzliek mūziku savā sētas pusē, es dodu pretī, viņš uzliek vēl skaļāk, es pretī, līdz
provocētājs izmanto brīdi un zvana policijai, lai nosūdzētu mani. Nu tā arī dzīvojam,”
rokas plāta Gints.
Papildus muzikālajām problēmām kaimiņam šķiet, ka Aļģimants viņu arī noklausās. Agrāk dzīvokļi bijuši savienoti, tāpēc vēl šodien starp tiem palikusi durvju niša, ko, Ginta vārdiem, “Aļģimants neesot aizbūvējis, lai varētu viņu noklausīties”.
Tādas aizdomas radušās, jo kaimiņš pāri žogam kliedzot arī dažādas privātas lietas, ko Gints četrās sienās ar draudzeni pārrunājis. “Ja nišu aizbūvētu, tad arī mūzika mazāk skanētu viņa dzīvoklī,” spriež jaunais vīrietis.
Vienoties nekādi neizdodas.
“Kad bija policija, runājām, ka es nelikšu mūziku, ja viņš neklaigās. Es turēju vārdu, nedēļu neko neliku, bet ko tas deva – sākās visas jēlības no jauna.”
Citur pārvākties gan Gints negrasās. “Man patīk tā mūzika, citur es tā nevarēšu klausīties. Piemēram, piecstāvenē,” viņš atzīstas.
“Jā, es gribētu, lai viņš beidz bļaustīties un samaksā par visiem zaudējumiem, ko nodarījis žogam utt. Godīgi sakot, es pēdējiem spēkiem mēģinu noturēties, lai nerisinātu šo konfliktu, fiziski izrēķinoties, tāpēc mūzika nebūt nav sliktākais risinājums.
Policija neko nevar līdzēt, bet cietumā iet arī nevēlos. Kā tad lai mēs to risinām? Mūzika ir vienīgais veids, kā es legāli varu tikt galā ar šo situāciju.”
Man vajag klusumu
Vēlā piektdienas vakarā saņemam kārtējo zvanu no Aļģimanta: “Atvainojos, ka tik vēlu, bet tikko policija atkal bija pie mums. Mūzika skan, mājās neviena nav. Nezinu, ko darīt, nezinu,” sūdzas Kviešu ielas iedzīvotājs.
Policija braucot atkal un atkal, nedēļas sākumā, beigās. “Pie viņa klāt netiek, vai arī viņš nav mājās. Policisti saka, ka uzliks naudas sodu, bet ko tas maina, ja mūzika turpina skanēt un vēl skaļāk?
Kad siltāks laiks bija, viņš tumbas pat dārzā bija izstiepis. Tad skan iekšā un ārā,”
stāsta kaimiņš.
Aļģimants atzīst, ka bijis konflikts par kanalizācijas ievilkšanu, tomēr tas nevarot būt par iemeslu tam, ka trīs gadus tiek skaļi atskaņota mūzika.
“Vai tad tas ir risinājums? Rājos uz viņu tāpēc, ka viņš to mūziku klausās. Jūs neko neteiktu, ja jūsu mājās tā dārdētu mūzika visu laiku?” Aļģimants turas pie sava un apzinās, ka tā ir kaimiņa spītēšana.
“Pat ja kādreiz salamājamies un kādu rupjāku vārdu dusmās pasaku, es to nedaru no 7 rītā līdz naktij, kā viņš mūziku atskaņo. Turklāt viņš atstāj ieslēgtu pat tad, kad nav mājās, lai mūs mocītu, arī prombūtnē esot.”
Vīrietis laikrakstam gan skaidro, ka nekādus apvainojumus kaimiņam nekliedz un viņu neapsaukā. Arī suni nedraudot nogalināt, lai gan nenoliedz, ka kādu reizi dusmās kaut ko izspļāvis, bet ne ar ļauniem nodomiem.
Arī to, ka Aļģimants būtu lauzis veco žogu vai dedzinājis jauno, vīrietis noliedz. “Nē, protams, nē,” taisnojas, kad pārjautājam. “Ja viņš to saka, lai pierāda!” dusmojas kungs.
“Tagad arī es bungāju viņam pa sienu un saucu, lai apstādina mūziku. Ko citu man darīt?
Nezinu, kam vairs lūgt palīdzību. Risinājuma nav. Mammai 88 gadi, viņai vajag mieru, vai tiešām cilvēkam sirdsapziņas vispār nav? Viss, ko es prasu, lai izslēdz mūziku un liek man mieru. Mūsdienās taču to var klausīties austiņās, cik skaļi vien grib. Tā ir vienkārša spītēšana, nekas cits,” noteic Aļģimants.
Tiesāties vai izlīgt
Atkārtoti taujājam likumsargiem, vai tiešām kaimiņu strīdu izšķirt nav policijas spēkos un kā būtu gadījumā, ja mūzikas cienītājs dzīvotu daudzdzīvokļu mājā, kur, kā pats saka, – diez vai mūziku viņam kāds tik skaļi ļautu klausīties?
“Pašvaldības policija (PP) var piemērot sodu pārkāpējam par miera traucēšanu. Taču šajā gadījumā, redzot, ka abas iesaistītās puses paliek pie sava un strīds ilgst jau gadu garumā, tas būtu jārisina civiltiesiskā ceļā.
Pašvaldības policija nevar atrisināt iedzīvotāju savstarpējos konfliktus.
Savukārt par saņemtajiem draudiem būtu jāvēršas Valsts policijā,” laikrakstam skaidro PP pārstāve Elva Lubāne.
Gadījumā, ja trokšņotājs dzīvotu piecstāvu mājā ar vairākiem dzīvokļiem, policijas rīcība un norises process būtu identisks, apstiprina E. Lubāne.
“Šajā gadījumā vienīgā atšķirība ir tas, ka situācijas pamatā ir pašu iedzīvotāju savstarpējs konflikts,” skaidro PP pārstāve.
Uzziņai
Kā vēl risināt strīdu?
Ja puses ir ar mieru, šādos gadījumos iespējams izmantot mediāciju. Kas tas ir? Mediācija ir ātra un efektīva tiesai alternatīva strīdu risināšanas iespēja.
Lai gan likums dod tiesības visām personām savus strīdus risināt tiesā, tomēr ne vienmēr tiesa sniedz ātru un efektīvu rezultātu. Strīdus iespējams risināt arī ārpustiesas kārtībā pie mediatora.
Visā pasaulē, tajā skaitā Eiropas valstīs, mediācija ir kļuvusi par populāru strīdu risināšanas veidu. Mediators palīdz strīda dalībniekiem atrast abpusēji pieņemamu labāko risinājumu un šo izlīgumu noformēt juridiski saistošā veidā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.