Par labu piedāvājumam strādāt Liepājā nospēlējuši vairāki faktori, bet galvenais – vēlme atgriezties dzimtajā pilsētā un šeit strādāt savā specialitātē.

Izvēlas specifisku profesiju

D. Rezņika pēc Liepājas 15.vidusskolas absolvēšanas uzsākusi medicīnas studijas. Taču sapratusi, ka grib izglītību kādā konkrētākā un specifiskākā nozarē. Tā kā rehabilitācija ir aktuāla un pieprasīta, D. Rezņika no vairākām rehabilitācijas jomām izvēlējusies šo jomu.

“Mana mamma ilgus gadus strādāja Liepājas slimnīcā reanimācijā, pārgāja uz darbu mājas aprūpē. Līdz ar to bija lielāka interese, un tas mani saistīja,” saka speciāliste.

“Runa ir tas, ar ko sākam funkcionēt sabiedrībā. Tā rada par mums padziļinātāku priekšstatu,” viņa pamato. Vienīgā vieta Latvijā, kur studēt audiologopēdiju, ir Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāte.

D. Rezņika vērtē, ka dažādas ar runu saistītas problēmas ir saistītas ne vien ar ģenētiku vai kādām veselības problēmām, bet arī dzīvesveidu, traumām. Iemesli bieži ir vairāki, un tie jāskatās kā viens kopums.

Viņa pastāsta, ka audiologopēds var diagnosticēt ne vien ar runu un komunikāciju saistītus traucējumus un problēmas, bet noteikt iespējamos ar tiem saistītos cēloņus un iemeslus, var nosūtīt pie vēl dažādiem speciālistiem, lai gūtu pēc iespējas lielākus uzlabojumus.

“Audiologopēds ir speciālists, kurš ir viena daļa no rehabilitācijas komandas. Runas, rakstīšanas un lasīšanas traucējumi bieži ir saistīti ar dažādiem citiem papildus faktoriem,” norāda D. Rezņika.

Viņa precizē, ka audiologopēds valodas, komunikācijas, runas, rīšanas, balss veidošanas traucējumiem veic diagnostiku, novērtēšanu, ārstēšanu, tai skaitā rehabilitāciju.

Studiju laikā izgājusi vairākas prakses un guvusi darba pieredzi, viņa atzīst, ka izvēlējusies pasmagas vietas, kur gūt daudzveidību pieredzē, izaugsmi un sniegt palīdzību – tie bijuši rehabilitācijas centri “Vaivari” un “Poga”.

Cer iegūt valsts atbalstu

Liepājā strādā vairāki audiologopēdi – Liepājas Reģionālajā slimnīcā, Veselības centru apvienības Liepājas medicīnas centrā un tagad arī Jaunliepājas poliklīnikā, priecājas primārās veselības aprūpes iestādes vadītāja Ilona Kodola.

Viņa pastāsta, ka līdz šim poliklīnikā strādājusi daudzām liepājnieku ģimenēm ar bērniem pazīstamā logopēde Ināra Dalke. “Speciāliste devās pelnītā atpūtā,” piebilst I. Kodola.

D. Rezņika piebilst, ka tagad no iepriekšējās kolēģes pārņem viņas līdzšinējos pacientus un tos, kuri meklē nepieciešamo logopēda palīdzību – I. Dalke pārsūta viņus pie jaunās speciālistes.

“Kad jaunie speciālisti pabeidz augstskolu, viņi interesējas par darba iespējām strādāt. Pieprasījums pēc logopēdiem un audiologopēdiem ir liels –

zinu, ka pie dažiem jāgaida vairākus mēnešus, lai tiktu, tādēļ arī gribējām šeit tādu speciālistu, lai iedzīvotājiem būtu labi. Liktenīgi, ka mums sanāca atrast vienai otru,” priecājoties teic I. Kodola.

I. Kodola pastāsta, ka audiologopēda pieejamības paplašināšanās sniedz vēl vairākus papildus ieguvumus. “Logopēds ir pedagogs, bet audiologopēds, kā jau minējām, ir ārstniecības persona,” viņa paskaidro.

Tā kā audiologopēdi ir ārstniecības personas, tas dod iespēju pieprasīt kvotas no valsts jeb valsts līdzfinansētus pakalpojumus šajā jomā.

Šobrīd Jaunliepājas poliklīnikā audiologopēda pakalpojums pieejams gan bērniem, gan pieaugušajiem par maksu, taču uz nākamā gada sākumu poliklīnikas vadība kopā ar speciālisti pieprasīs vismaz nelielu daudzumu valsts kvotu, lai audiologopēds vismaz bērniem būtu pieejams bez maksas.

“Dana dodas arī kā rehabilitācijas speciālists pie pieaugušajiem pacientiem uz mājām, un tad audiologopēda pakalpojums iet zem mājas aprūpes – tas gan ir valsts apmaksāts,” stāsta poliklīnikas vadītāja.

Visbiežākais iemesls runas traucējumiem un nepieciešamība pēc audiologopēda pieaugušajiem rodas pēc insulta.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.