Pēc ugunsgrēka Ganību ielas namā, kad izdega virtuve un cieta divas jaunas dāmas, zaudējumus un neērtības nākas paciest pārējiem šīs mājas iemītniekiem. Turklāt ugunsnelaime aktualizēja samilzušu problēmu – izdegušā dzīvokļa iemītnieki ir kā zobu sāpes kaimiņiem. Ugunsgrēks piecstāvu dzīvojamā mājā Ganību ielā 191 izcēlās 28.novembrī ap diviem dienā. Vienā no otrā stāva dzīvokļiem izdega virtuve, sadega gāzes skaitītājs un sāka degt izplūstošā gāze. Tikai pateicoties glābēju operativitātei, izdevās novērst eksploziju.

Narkomānu perēklis

Ganību ielas 191.mājas vecākā Velta Lejiņa pastāstīja, ka 18.dzīvoklis, kurā izcēlās ugunsnelaime, šīs mājas iedzīvotājiem galvassāpes sagādājot jau daudzus gadus: “Visu laiku esam dzīvojuši vienās bailēs, ka tikai kaut kas slikts nenotiek.”

Vienistabas dzīvoklīti 90.gadu vidū savam dēlam nopirkusi kāda kundze. Kad vīrietis, kuram tagad esot aptuveni 30 gadu, savulaik ievācies, nedienas sākušās. “Briesmīga uzdzīvošana tur notiek. Deniss ir narkomāns, regulāri pie viņa nāk apšaubāmas kompānijas. Dienu šis guļ, bet naktī sākas uzdzīve. Viss koridors smird pēc etiķa esences un acetona. Mēs piespiedu kārtā kļūstam par pasīvajiem toksikomāniem. Reiz, kad viņam par to aizrādīju, viņš pats stāstīja, ka apreibināšanās notiekot, ar acetonu aplejot magoņu salmus. Savukārt koridors vienmēr ir piečurāts un pievemts. Ja negribam pa tādu staigāt, pašiem vien jātīra,” stāsta mājas vecākā, piebilstot, ka pirms vairākiem gadiem, būdams narkotiku reibumā, Deniss laupīšanas nolūkos uzbrucis pastniecei, kura atnesusi pensiju. Viņš no aizmugures uzmetis sievietei ap kaklu cilpu un sācis žņaugt. Pastniecei, piepalīdzot mājas iedzīvotājiem, izdevies no uzbrucēja atbrīvoties. Pēc šī nodarījuma Deniss notiesāts un trīs gadus un septiņus mēnešus sēdējis cietumā.

Pirms aptuveni pusotra gada, kad viņš iznācis no cietuma, iedzīvotāju nedienas atsākušās. Policija saukta daudzkārt, taču likumsargu ierašanās vai nu problēmu atrisina īslaicīgi, vai neatrisina vispār, jo nereti Deniss pat policistiem durvis vaļā never. Viena no jaunajām sievietēm, kura cieta ugunsgrēkā, esot Denisa civilsieva, bet otra – viņas draudzene, kas regulāri nākot ciemos.

Iedzīvotāji pārvēršas ķīlniekos

Kad izcēlies ugunsgrēks, iedzīvotāju iespējas glābties bijušas liegtas, jo 18.dzīvoklis atrodas tieši pie ieejas. Kundze skaidro, ka rezerves izejas neesot. Namu pārvaldes “Vecliepāja” speciālisti V.Lejiņai paskaidrojuši, ka par avārijas izeju kalpojot logi kāpņu telpā. “Kā tad vecīši ar nūjiņām tos izmantos!” retoriski jautā kundze, piekrītot glābējiem, ka laime nelaimē šoreiz bija tas, ka ugunsgrēks neizcēlās naktī, kad cilvēki guļ.

Nedienas ar ugunsgrēka likvidēšanu nav beigušās. Kā stāsta V.Lejiņa, koridors pēc degšanas piekvēpis melns. Namu pārvaldē mājas vecākā saņēmusi atbildi, ka remontu veikt nevar – tam esot nepieciešams aptuveni 700 līdz 800 latu, bet mājai uzkrāti tikai aptuveni 600 latu. Saņemts ieteikums remontu veikt par iedzīvotāju līdzekļiem. Līdz galam joprojām nav atrisināts arī gāzes piegādes jautājums. Neesot arī skaidrības, kas maksās par gāzes piegādes atjaunošanu. Namu pārvalde esot brīdinājusi, ka šie izdevumi tikšot segti no mājas saimniecības naudas. Problēmas pēc ugunsnelaimes esot arī dzīvoklī zem izdegušā. Dzēšanas darbu laikā mājoklis, kurā mīt kāda jauna ģimenīte, pamatīgi pieliets. “Jaunais vīrietis nu taisa remontu, taču tur viss smird pēc pelējuma. Turklāt mitrums nāk klāt, jo izdegušajā dzīvoklī izsistais virtuves logs tik vien, kā ar plēvi aizklāts,” tā V.Lejiņa.

Amatpersonas – bezspēcīgas

Kopš ugunsgrēka dzīvoklī ir klusums, izdegušajā mājoklī neviens nedzīvo. Arī kāpņu telpa turas tīra. Taču mierīgs prāts kaimiņiem nav, jo šī nav pirmā reize, kad minētajā dzīvoklī izceļas ugunsgrēks. “Mājas iedzīvotāji pie manis vēršas neskaitāmas reizes dienā, taujādami, ko darīt, kas būs,” skaidro mājas vecākā, piebilstot, ka iedzīvotāji baidās par nākotni, jo nezina, kurā brīdī kas atkal var notikt: “Mēs vēlētos, kaut Deniss izvāktos no dzīvokļa, bet tas ir privatizēts, parādu nav, un mēs esam bezspēcīgi. Daudz esam paveikuši mājā – kāpņu telpas logi nomainīti, ieliktas jaunas durvis, ierīkots siltummezgls, sakārtots pagrabs un bēniņi, bet pret 18.dzīvoklī notiekošo esam bezspēcīgi. Dzīvokļa īpašniece laikam arī nevēlas, ka dēls dzīvo pie viņas. Arī par piekvēpušās kāpņu telpas remontu viņa negrib maksāt. Piedāvāja 30 latu, vairāk viņai neesot. Bet ar to jau nepietiek.”

Namu pārvaldes “Vecliepāja” ēku uzraugs Aivars Ozoliņš paskaidroja, ka gāzes piegāde atjaunota visā mājā. Noplombēts vienīgi 18.dzīvoklis. Lai atjaunotu gāzes piegādi tajā, dzīvokļa saimniekiem būšot jāvēršas uzņēmumā “Latvijas gāze” un par pieslēgumu jāmaksā pašiem. Bet par gāzes piegādes atjaunošanu pārējai mājai diemžēl tikšot maksāts no ēkas saimniecības naudas. Cik šis pakalpojums maksās, A.Ozoliņš nevarēja pateikt – tas būšot zināms pēc tam, kad “Latvijas gāze” piesūtīs rēķinu.

Neko optimistisku ēku uzraugs nevarēja pateikt arī par koridora remontu. Ganību ielas 191.mājai naudas esot maz, bet vajadzību daudz, tādēļ izlietot visus līdzekļus koridora kosmētiskajam remontam neesot prātīgi. Varot vērsties pret vainīgo ar prasību tiesā. Arī pret Denisu amatpersonas esot bezspēcīgas: “Dzīvoklis ir privatizēts, parādu tam nav. Es saprotu iedzīvotājus, situācija viņiem smaga. Labprāt viņiem palīdzētu, ja vien varētu. Taču varu tikai teikt, ka šī nav vienīgā māja, kur ir līdzīgas problēmas.”

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Beidzot otrdien pēcpusdienā izdegušajai virtuvei ielika logu, lai ūdens netek iekšā un vēl vairāk nebojā pirmā stāva dzīvokli, priecājas Ganību ielas 191.nama vecākā Velta Lejiņa.

Ugunsnelaimi 18.dzīvoklī liktenīgajā 28.novembra pēcpusdienā pamanīja Vladimirs Sorokins (no kreisās), kura mājoklis atrodas koridora pretējā pusē. Viņš kopā ar mājas vecāko Veltu Lejiņu, stāvot pie izdegušā un patlaban neapdzīvotā mājokļa durvīm, domā, kā izbalsināt piekvēpušo koridoru.