liepajniekiem.lv
Svētdien pirmajā reisā to vadīja Marika Gordeja, kura, gatavojoties sēsties svētku tramvaja vadītāja kabīnē, arī pati īpaši sapošas.
Speciāli gaida mirdzošo
Īpašais Ziemassvētku tramvajs Liepājā pirmo reizi sāka kursēt 2007. gada izskaņā un jau uzreiz iekaroja liepājnieku simpātijas.
Proti, iedzīvotāju aptaujā uz jautājumu, kura pilsētas svētku rota viņus sajūsmina visvairāk, 55 procenti balsoja par jaunumu svētku rotājumu klāstā – mirdzošo tramvaju.
Jau vairākus gadus tramvaja rotas autors ir dizainers un zīmola “December Design” radītājs Kristaps Štobis.
Viņš pastāsta, ka šogad tramvaja izrotāšanai izmantotas 28 virtenes 336 metru garumā, kas ir ap 4000 gaismas diodēm, 120 bumbas un aptuveni 66 kvadrātmetri līmplēves.
Tramvaja sagatavošana svētku noformējumā prasījusi aptuveni nedēļu ilgu darbu.
Šo svētku sezonu tramvajs uzsāka 30. novembrī līdz ar galvenās egles iedegšanu.
“Man ļoti patika, ka pieaugušie, vecāki un bērni bija tik ļoti priecīgi, ieraugot to tramvaju. Gājēji visa maršruta garumā līdz pat Ezerkrastam tramvajam māja ar roku, un es, protams, atmāju pretī. Cilvēkus tas iepriecināja. Sajūtas ir ļoti foršas, emocionālas.
Arī ikdienā, kad braucu ar jauno tramvaju, bērniņi, ejot blakus vecākiem, paceļ rociņu. Un es vienmēr viņiem arī pamāju.
Bērniņi ir ļoti priecīgi par to, un arī vecāki uzsmaida tramvaja vadītājam,” saka Marika.
Pirmajā reisā mirdzošo tramvaju pieturās gaidījuši tik daudz ļaužu, ka visi tajā iekļūt nav varējuši.
“Viņi tieši gribēja braukt ar spožo tramvaju. Spoguļos redzēju, ka cilvēki skrien uz pieturu, taču visus uzņemt nevarēju – tramvajs bija pilns. Arī atpakaļbraucot pieturā pie “Kurzemes” šo tramvaju gaidīja daudz pasažieru,” viņa pastāsta.
Vairums cilvēku, ieraugot Ziemassvētku tramvaju, steidz to iemūžināt fotogrāfijās. Tramvaja vadītājai interesanta šķitusi kāda sieviešu kompānija –
viena no dāmām pilsētas centrā tik ļoti emocionāli pozējusi, ka pat pie tramvaja kritusi ceļos.
Marika spriež, ka vēl jaukāk būtu, ja īpašā tramvaja salonā skanētu Ziemassvētku melodijas, kas vairāk pastiprinātu svētku noskaņu. Varbūt nākamgad par to vērts padomāt?
Pie pašreizējās rotas Liepājas Ziemassvētku tramvajs pirmoreiz tika pērn. Tad ne viens vien liepājnieks sprieda, ka tramvaja iepriekšējā rūķa cepure viņiem patikusi labāk nekā cilindrs.
Taču rūķa cepure no pilsētvides nekur nav pazudusi – tā tagad rotā uzņēmuma “Liepājas tramvajs” ēku pie ieejas depo Rīgas ielā.
Arī Marikai vairāk simpatizējusi iepriekšējā mice, un par godu tai, vadot spožo tramvaju, viņa galvā likusi rūķa cepuri.
Šogad, uzzinot, ka pirmajā reisā īpašo tramvaju jāvada viņai, Marika speciāli braukusi uz veikalu meklēt cilindru. Baltu atrast nav izdevies, taču iegādājusies zelta cilindriņu.
“Man pienāca klāt pasažieris un teica: ļoti skaista cepurīte, taču vajadzēja mazdrusciņ lielāku. Atbildēju, ka lielākas nebija,”
tramvaja vadītāja smaidot nosaka, piebilstot, ka viņai ļoti patīk iepriecināt pasažierus, turklāt ne tikai vecajā, bet arī jaunajā tramvajā.
Arī valsts svētkos viņa pārvadā pasažierus, tērpusies baltā blūzē ar pieskaņotu lentīti.
Lielais bieds – Aigariņš
Tieši Marikai pirms vairākiem gadiem tika uzticēts gods izbraukt pirmo izmēģinājuma apli ar jauno, Horvātijā ražoto tramvaju.
Lai arī mirdzošais seniors ievērojami atšķiras no mūsdienīgā zemās grīdas tramvaja – vecajā vadības sistēma darbināma ar kāju, jaunajā ar roku –, Marika teic, ka viņai ļoti patīk braukt arī ar vairākus desmitus gadu seno sliežu ceļu transportlīdzekli.
“Kad piesēdos, uzreiz jau arī atausa atmiņā, kā vecais tramvajs jāvada.”
Marika par tramvaja vadītāju strādā jau 12 gadus. Pirms tam strādājusi “Liepājas metalurgā” par pavāri.
“Mani uzrunāja viena sieviete no tramvaju parka, mudinot mani mācīties par tramvaja vadītāju, taču atteicos. Neiešu taču braukt ar tik lielu transportlīdzekli! Pēc gada šo sievieti sastapu atkal un viņa teica: “Mums atkal ir tramvaja vadītāja kursi. Vai tu negribētu tiem pieteikties?”
Daži mani “Metalurga” kolēģi iedrošināja pamēģināt ko citu, un tad es piekritu. Tagad varu teikt tikai lielu paldies Velgai – pateicoties viņai, esmu šeit.”
Tramvaja vadītāja darbs ir smags ne tik daudz fiziski, cik morāli, jo pasažieru attieksme un uzvedība mēdz būt agresīva, atzīst Marika.
“Tiklīdz kaut kas nepatīk, tā sper vai sit pa durvīm ar dūrēm.
Cilvēki lec priekšā tramvajam, jo domā, kas tas viegli un ātri var apstāties. Pieaugušie acīmredzot bērniem nestāsta, ka sliedes nedrīkst šķērsot ar austiņām ausīs, jo tad taču nevar dzirdēt, ka tramvajs tuvojas. Arī paši pieaugušie tā dara un neskatās, vai tuvojas tramvajs. Kad viņiem signalizē, tad ir neizpratnē, kāpēc vadītājs dzindzina.“
Liepājas tramvaja vadītāja lielākais bieds esot pilsētā slavenais Aigariņš, kurš pirms gada izpelnījās lielu uzmanību sociālajos medijos, jo izlēca no braucoša Ziemassvētku tramvaja.
Todien Marika šo tramvaju nevadīja, taču pirms daudziem gadiem arī piedzīvojusi līdzīgu situāciju, kad kāds puisis izlēcis no tramvaja un vēlējies sev pavilkt līdzi arī mazo brāli.
Par laimi, bērns palicis tramvajā un arī pārgalvis nebija cietis.
Lielā mērā Aigariņa dēļ vairāki Marikas kolēģi atsakoties vadīt veco tramvaju, kam viegli atspiest durvis. Šis vīrietis regulāri provocējot dažādas situācijas, lai pievērstu pārējo pasažieru uzmanību.
Par viņa izdarībām uzjautrinoties ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Citi pat Aigariņu aizstāvot, ja tramvaja vadītājs viņam izsaka aizrādījumu par nepieņemamu uzvedību.
Marika: “Ar šo cilvēku mums jācīnās ikdienā, taču nav jau tā, ka viņš neklausa. Ja viņam normāli pasaka, lai tā nedara, tad viņš arī pārstāj izaicinoši uzvesties.”
Taču Marikai šis darbs ļoti patīkot. Ja sākotnēji baidījusies un domājusi, ka nevarēs tramvaju vadīt, tad tagad tas ir darbs, ko viņa mīl.
“Jau sāku apdomāt, ka varbūt varu vadīt vēl ko lielāku. Nezinu, varbūt lidmašīnu,”
smejas Marika.
Viņa ir trīs bērnu mamma un vecmāmiņa diviem mazbērniem. Brīvajā laikā cenšas arī paceļot gan pa Latviju, gan tālākām zemēm – bijusi Ēģiptē, Turcijā, Polijā, Slovākijā.
Marikai ir arī otrs darbs – kad nav jāvada tramvajs, viņa uzkopj telpas un liepājnieku mājokļus.
“Ja man nav darba, tad es nejūtos savā ādā. Divas atvaļinājuma nedēļas man jau šķiet daudz – tad sāku domāt, ko darīt.”
Vizītkarte
Marika Gordeja
- Dzimusi 1979. gada 2. janvārī.
- Uz Liepāju 1995. gadā pārcēlusies no Kuldīgas puses.
- Šeit izmācījusies par pavāri.
- Strādājusi par pārdevēju, viesnīcā par istabeni, pavāri, mājokļu uzkopēju.
- Kopš 2013. gada vada tramvaju.
- Vaļasprieks – ceļošana.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
