Šodien, 6.martā, Ziemeļu kapsētā, kā ik gadu šajā dienā, gūla ziedi pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai – tradicionāli notika piemiņas brīdis.

Kā pārliecinājās portāls, lai godinātu pulkvedi Kalpaku, kapsētā pulcējās ap pussimts cilvēku. Ar ziediem rokās bija ieradušies gan nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji un Liepājas garnizona karavīri, gan skolu jaunatne, jaunsargi un citi interesenti.

Zemessardzes 44.kājnieku bataljona komandieris Vilmārs Vecvagaris teic, ka pulkvedi Kalpaku ar ziediem un klusuma brīdi pieminam ne tikai viņa nopelnu dēļ, bet galvenokārt tādēļ, ka ”viņš bija pirmais komandieris, kurš vadīja brīvības cīnītājus”.

Savukārt jaunsargu instruktors Varis Jansons, kā ik pavasari ieradies uz piemiņas pasākumu kopā ar jauniešiem, uzsver, ka ne tikai jaunsargiem, bet ikvienam jaunietim jāzina vēsture, tās svarīgās lapaspuses:

”Ja Kalpaks nebūtu rīkojies tā, kā rīkojās, iespējams, jaunajai paaudzei dzīve tagad būtu pavisam citādāka. Jauniešiem ir svarīgi zināt savas tautas varoņus!”

Pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam veltītajā piemiņas brīdī uzrunas teica gan Liepājas pilsētas domes pārstāvji, Zemessardzes 44.kājnieku bataljona un Jūras spēku flotiles pārstāvji, gan kapelāns un nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.

Runātāji atgādināja, ka O.Kalpaka varonība bija novērtēta jau daudzās nozīmīgās Pirmā pasaules kara kaujās, par ko viņš tika apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko varonības zīmi – Sv.Jura ordeni un zobenu.

Latvijas valsts dibināšanas laikā, 1918.–1919.gadu mijā, pulkvedis Kalpaks uzņēmās drosmi veidot un kaujās vadīt pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku iebrukumu Latvijā. Tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

Pulkvedis Oskara Kalpaks krita kaujā 1919.gada 6.martā pie Airītēm. Pulkvedim pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Oskara Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Liepājas Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.

Jāpiebilst, ka, godinot 1.latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi O.Kalpaku, piemiņas pasākumi pulkvedim šodien notika ne tikai Liepājā, Ziemeļu kapsētā.

Kā informē AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis nolika ziedus pie pulkveža O.Kalpaka pieminekļa Rīgā. Piemiņas pasākumi notika arī O.Kalpaka atdusas vietā Lubānas novada Visagala kapos un O.Kalpaka muzejā un piemiņas vietā ”Airītēs”.

19Skatīt galeriju