Šodien Ziemeļu kapsētā notika piemiņas brīdis pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam. Pulkvedi O.Kalpaku godināja gan vecāka gadagājuma ļaudis, gan bērni, portāls novēroja kapsētā.

Pasākumu organizēja Liepājas muzejs sadarbībā ar Kultūras pārvaldi. To vadīja Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts kopā ar kolēģiem Marģeru Eglinski un Armandu Kaušeli.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja gan pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš un Zemessardzes 44.kājnieku bataljona komandieris majors Mareks Cirsis, gan nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis un Jaunsardzes pārstāvji.  

Runātāji uzsvēra O.Kalpaka lomu Latvijas vēsturē. Valsts dibināšanas laikā, 1918.-1919.gadu mijā, pulkvedis O.Kalpaks uzņēmās drosmi veidot un kaujās vadīt pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku iebrukumu Latvijā.

”Tas nebija rīts, kad asiņaina saule lēca,” piemiņas pasākumā norādīja E.Pujāts, bet gan sidrabots rīts, kad 1919.gada  6.martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē notika kauja, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū – bataljona komandieris pulkvedis O.Kalpaks.  

O.Kalpaks dzimis 1882.gadā latviešu zemnieku ģimenē, kapsētā sanākušajiem atgādināja J.Raķis un uzsvēra, ka O.Kalpaka dzīves vērtības – profesionālisms, patriotisms un ticība savai valstij – ir īpaši aktuālas mūsdienu Latvijā. To nostiprināšana ir nozīmīgs garants tautas pašapziņas un pašvērtības uzturēšanai un celšanai.

Ziemeļu kapi bija O.Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. Pulkveža O.Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot zaudējuma sajūtu tautā.

O.Kalpaka piemiņas vieta Ziemeļu kapos tika atklāta 1939.gada 6.martā.

O.Kalpaka virsnieka spējas un personiskā varonība daudzās nozīmīgās Pirmā pasaules kara kaujās novērtētas, un apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko varonības zīmi – Sv.Jura ordeni un zobenu.