“Jautrs un dzīvespriecīgs suņuks,” – tā par augumā palielo Arčiju saka Dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova. Arčijs te dzīvojot kopš 4.aprīļa un paspējis jau iemantot mīluļa slavu.

Uz patversmi Arčiju atveda jauna sieviete, kurai suņuks, kam ir tikai nedaudz vairāk par pusgadu, bija pieklīdis. Un, veiksmīgi sadarbojoties vairākiem cilvēkiem, izdevās arī atrast suņa saimnieku. Jā, tas bija ļoti priecīgs, ka suns atradies, un solīja visdrīzākajā laikā ierasties tam pakaļ uz patversmi. Diemžēl Anžela viņu velti gaidījusi – abiem bijis sarunāts laiks, kad vīrietis atnāks, taču no viņa ne ziņas, ne miņas. Un viņš vairs nav ne zvanījis, ne interesējies, kad varētu savu suni savākt, ne arī pateicis, ka to tomēr neņems.

“Varbūt tā arī ir labāk,” saka Anžela. “Ja reiz tam cilvēkam pašam suns nav vajadzīgs, mēs viņam to neuzspiedīsim ar varu – jo, kas zina, ar suni pie saimnieka, kas to negrib, var notikt kas slikts.” Bet to nu dzīvespriecīgais Arčijs nekādā gadījumā nav pelnījis.

Stāstot par Arčiju, Anžela saka: viņš ļoti mīlot cilvēkus, ir draudzīgs, viņam ļoti vajagot sabiedrību. Un tas nozīmē, ka suns būs viegli apmācāms, jo tas ļoti grib komunicēt ar cilvēkiem. Un vēl Anžela piebilst: vajadzētu redzēt, kā mūsu Arčijs prot smaidīt! Un patiešām – Arčijs smaida: tā amizanti paceļ augšējo lūpiņu un luncina asti. Arčijam ir tik daudz mīļu emociju, ko izrādīt, tāpēc, ja vien kādam ir vajadzīgs īsts mīlulis un draugs, Arčijs tāds ir!

“Kurzemes Vārds”

Ģirta Gertsona foto

Ir apbrīnojama labestība un dzīvesprieks, kas nāk no Arčija!