Ir būtiski, ka Liepājā topošās daudzfunkcionālās koncertzāles “Lielais dzintars” ēka tiek uzbūvēta kvalitatīvi, “Rietumu Radio” atzina Liepājas pilsētas būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke, atzīstot, ka vēl ir pāragri spriest, vai ēka kļūs par pilsētas simbolu.
“Ceru, ka koncertzāles būvniekam tas ir ne tikai liels izaicinājums, bet arī iespēja savā biogrāfijā ierakstīt labu atzīmi par to, ka viņš uzbūvējis brīnišķīgu objektu. Ceru, ka šai ziņā viss būs kārtībā,” sacīja Šnipke.

Runājot par garo posmu no koncertzāles ieceres līdz tās realizācijas sākumam, Šnipke sacīja, ka līdzīga prakses vērojama arī citās, bagātākās valstīs. Arhitekte atzina, ka vēl ir pāragri spriest, vai ēka kļūs par pilsētas simbolu. “Projekts būs dažādu cilvēku – gan arhitektu, gan potenciālo koncerta apmeklētāju – interesi piesaistošs,” sacīja Šnipke.

Būvvaldes izsniegto būvniecības pieteikumu skaits, kā atzina Šnipke, Liepājā pirmskrīzes līmeni vēl nav sasniedzis, un liela daļa pilsētā realizēto namu siltināšanas, pilsētas infrastruktūras sakārtošanas projektu saistīti ar Eiropas fondu naudas apguvi. Šogad būvvaldē saņemto būvniecības pieteikumu skaitu arhitekte nevarēja pateikt.

Jautāta par aktuālākajiem projektiem, Šnipke informēja, ka daudzstāvu ēkai Liepājā, Celtnieku ielā, kas daudzus gadus stāvējusi tukša, beidzot atradies investors, kas ēkā vēlas iekārtot viesnīcu, – būvvalde izsniegusi arhitektūras un plānošanas uzdevumu. Savukārt turpat Celtnieku ielā būvvalde ir saskaņojusi būvprojektu daudzdzīvokļu mājas būvniecībai.

Kā ziņots, 4.oktobrī Liepājā notika daudzfunkcionālās koncertzāles “Lielais dzintars” pamatakmens iemūrēšanas svinīgā ceremonija.

1.augustā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde (Liepājas partija) parakstīja būvniecības darbu un autoruzraudzības līgumus par koncertzāles “Lielais dzintars” būvniecību Liepājā, Radio ielā 8. Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt līgums par būvniecības darbiem – ar uzņēmumu “Merks”.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas ir 21 272 783 lati bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2015.gadā.