Daudzdzīvokļu ēku siltināšanas politika nav labi pārdomāta un energoefektivitātes projektos ieguldītā nauda ir nepareizi izlietota nauda, diskusijā “Rietumu Radio” sacīja arhitekts Gundars Vīksna.

“Liepāja lepojas ar to, ka ir tālu priekšgalā ar energoefektivitātes projektiem, taču vēlos izteikt agresīvu viedokli, ka tā ir nepareizi izlietota nauda,” sacīja Vīksna.

Viņaprāt, būtu nepieciešams mērķtiecīgi atteikties no daudzdzīvokļu ēkām, kuras sabūvētas padomju okupācijas laikā, jo to ekspluatācijas laiks ir beidzies vai strauji tuvojas beigām.

“Ēku tehniskais stāvoklis ir nosacīti slikts, salīdzinot ar daudz kapitālākām ēkām, kas tukšas stāv pilsētas centrā,” norāda Vīksna. “Tāpat visai drīz tās varētu būt grūti aizpildīt ar iedzīvotājiem – ēka ir tik liela, cik ir, bet tā vienalga būs jāapkurina un kādam būs par to jāmaksā.”

Vīksna gan atzīst, ka ar atteikšanos no padomju laikā būvētajām paneļu ēkām saistītas vairākas problēmas, tostarp – ēkas ir privātīpašums, tomēr pašvaldībai būtu jādomā par stimulējošiem mehānismiem.

Tikmēr šodien Saeimā apstiprinātā Ministru kabineta deklarācijā teikts, ka valdība turpinās īstenot atbalsta programmas mājokļu, valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, pilnveidojot un vienkāršojot īstenošanas nosacījumus.

Tāpat G. Vīksna šodien “Rietumu Radio” paudis viedokli, ka pašvaldībām jāmudina investorus plānveidīgi atstāt pilsētas nomales. Valstij un pašvaldībām nepieciešams apzināties iedzīvotāju skaita prognozes un valdošo tendenci ņemt vērā pilsētu plānošanā, diskusijā sacīja arhitekts Gundars Vīksna.

“Pašvaldībām vajadzētu izstrādāt politiku, kas mudinātu maksātspējīgos investorus plānveidā atstāt pilsētas nomales un pārvietot resursus tuvāk pilsētas centram,” sacīja Vīksna.

Iedzīvotāju skaits Liepājā ir sarucis no 115 000 cilvēkiem 1989.gadā līdz aptuveni 75 000 iedzīvotājiem 2012.gadā, un ir pienācis laiks demogrāfisko situāciju ņemt vērā pilsētas plānošanā, sacīja Vīksna.

“Mēs patlaban dzīvojam ļoti dārgi – mums ir garas ielas un garas komunikācijas uz mazu iedzīvotāju skaitu, līdz ar to cilvēki no nomales jātuvina pilsētas centram,” sacīja Vīksna.

Arī Liepājas pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns norāda, ka patlaban brīvās vietas pilsētas centrā savulaik jau ir bijušas apbūvētas un saimnieciski izmantotas, un jaunu ēku būvniecība pilsētas centrā nekādā veidā nav pretrunā ar pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

“Pilsētas vēsturiskā centra būtība ir būt blīvi apbūvētam, tāpat kā tas ir visās Eiropas pilsētās,” sacīja Kalns.

Liepājas pilsētas attīstības stratēģija paredz veicināt Liepājas centra attīstību, vienlaikus stiprinot arī citu pilsētas daļu identitāti, veidojot nosacīti policentriska apdzīvojuma pilsētas struktūru.

Patlaban Liepājā norit sabiedriskā apspriešana par pilsētas attīstības plānu 2014. līdz 2030.gadam.