Piektdiena, 14. augusts Zelma, Zemgus, Virma
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Arī sarunāties ir jāmācās. Kāpēc sabiedrība ir tik neiecietīga pret atšķirīgiem viedokļiem?

Arī sarunāties ir jāmācās. Kāpēc sabiedrība ir tik neiecietīga pret atšķirīgiem viedokļiem?
Foto: ©F64
07.10.2019 07:09

Jānis Gabrāns, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi saprot"

Piedaloties dažādās sapulcēs, vai tas būtu skolās, darba kolektīvos vai sabiedriskajās apspriešanās, nācies novērot, ka cilvēki neprot diskutēt, ir neiecietīgi pret citu viedokļiem. Dažkārt sarunas beidzas pat ar publiskiem apvainojumiem, prom aizejot katram ar savu taisnību. Kāpēc sabiedrība ir tik neiecietīga pret atšķirīgiem viedokļiem? Kāpēc nemākam vai negribam uzklausīt?

Es domāju, ka viņš domā tā

Geštaltterapeite, psihoterapijas speciāliste Aija Baha-Velvele atgādina, ka it visur, kur vien ir cilvēki, ir attiecības: “Katrs no mums novērojis, ka ar dažiem cilvēkiem sarunas un komunikācija veidojas viegli, ar citiem – sarežģīti. Kāpēc viss nevarētu būt vienkārši?

Katram jau no dabas ir savas personības iezīmes. Augot, mēs pārņemam daudzus komunikācijas modeļus no ģimenes. Un ģimene ir tā vide, kurā iegūstam tik svarīgo sajūtu, ka mūs pamana, sadzird, akceptē, atbalsta, vai gluži pretēji – sajūtamies lieki, vientuļi, mazsvarīgi un saprotam, ka mūsu viedoklis nevienu neinteresē.

Domāju, ka iemesli tam, ka otru nedzirdam, pamatā ir mūsos pašos. Mēs mēdzam dzīvot pēc idejas un scenārija, kas skan – es domāju, ka viņš domā tā!

Mēs dzīvojam pieņēmumos un otru vērtējam caur savu prizmu, bet, ja viņš tai neatbilst, tad it kā iekļūst kategorijā – svešais. Un ko darām ar nepazīstamajiem? Mēs no tiem izvairāmies vai cenšamies pārveidot! Otrā mēdzam saskatīt projekciju, to, kas mūsos iesakņojusies un bieži vien ir neapzināta.

Mēdz būt situācijas, kurās novērojam, ka ir kāds cilvēks, piemēram kolēģis, kurš allaž cenšas izteikties, viņam vienmēr ir savs viedoklis, viņš mēdz citus kritizēt. Ir svarīgi censties saprast, kādu savu vajadzību šis cilvēks cenšas apmierināt, jo vienmēr ir tā, ka aiz katras mūsu rīcības stāv kāda vajadzība, kura ir nesadzirdēta, kura nav guvusi iespēju “būt saulītē”. Ja to izdodas aptvert, ir vieglāk pieņemt gan šo kolēģi, gan viņa attieksmi un izturēšanos.”

Diskusiju kultūra sāk veidoties

Vērojot politiķu uzstāšanos, debates dažādos raidījumos, runas no parlamenta tribīnes, dažkārt rodas iespaids, ka ļoti daudziem sarunu, diskusiju kultūra ir sveša. Viņi pieraduši tikai izklāstīt savu taisnību, citos neieklausoties.

Politologs Filips Rajevskis gan norāda, ka politiķu vidū diskusiju kultūra sāk lēnām veidoties: “Lai būtu diskusiju kultūra, vajag platformu, kur diskutēt. Vajag paraugus, kā to darīt. Visskaļāko politisko diskusiju laiks ir priekšvēlēšanu kampaņas. Tas, ka strikti ierobežota televīzijas reklāma, dod pozitīvu pienesumu, liek politiķiem piedalīties diskusijās. Politiskie spēki vairs nevar aprobežoties tikai ar smadzeņu skalošanu reklāmās.

Mediji organizē diskusijas, kurās politiķi piedalās, parādot savu prasmi vai neprasmi diskutēt. Tas, kā viņi diskutē, ir zināms piemērs sabiedrībai, kā jāveido diskusija.

Teiksim, pēdējās Saeimas vēlēšanas ienesa zināmas izmaiņas, sabiedrība saskārās ar “KPV LV” un Jaunās konservatīvās partijas diskusiju kultūru, un, redzot, ka politiķi sāk uzvesties agresīvi, nepieklājīgi, arī viņu atbalstītāji sāka uzvesties līdzīgi. Taču kopumā var teikt, ka diskusiju kultūra attīstās, cits jautājums, uz labu vai sliktu, bet process notiek.”

Politologs norāda arī uz to, ka mūsu sabiedrībā trūkst prasmes diskutēt, runāt publiski atšķirībā no senākām demokrātijām: “Šobrīd var sekot līdzi, kā diskusijas notiek britu parlamentā par sāpīgo “Breksita” jautājumu. Lielbritānijas parlamentā katrs otrais ir labs orators, pie mums tādi ir retums. Bet tā nav runa par mūsu izglītības sistēmu, kas neiemāca cilvēkus runāt. Anglosakšu izglītības sistēma iemāca runāt, tur ļoti liels akcents likts uz publisko runu, bet diskusija bez labām runas prasmēm nav diskusija. Ja būsi pārliecināts par savām spējām, jutīsies labāk jebkurā diskusijā, lai cik tā būtu agresīva.”

Rosina būt sociāli aktīviem

Kāda definīcija pauž, ka diskusija ir līdzsvarota dialoga forma starp vienādu izglītību guvušiem un vienādā attīstības līmenī esošiem domubiedriem. Te, šķiet, svarīgi likt akcentu tieši uz vārdu – “domubiedri”.

Par savdabīgu Latvijas fenomenu kļuvis sarunu festivāls “LAMPA”, kurā pulcējas tūkstošiem domubiedru, lai vienkārši parunātos, padebatētu. Pēdējos gados festivāla rīkotāji gājuši tālāk un māca diskutēt arī ārpus festivāla.

Sarunu skolas “LAMPA” Jauniešu un bērnu programmas vadītāja Ilze Sāmīte uzsver, ka ikviens var apgūt prasmes, kā veidot pilnvērtīgāku sarunu:

“Redzam, ka cilvēki vēlas sarunu prasmes attīstīt. Mums bija pārsteigums par tik lielu interesi. Ne tikai Rīgā, arī citās pilsētās, kur notiek nodarbības.”

I. Sāmīte atzīst, ka sarunu skola izveidota pēc trešā festivāla, saprotot, ka ar divām dienām Cēsīs ir par maz, lai iespējami plašākai auditorijai nodotu šīs idejas: “Tāpēc arī projektu nosaucām par sarunu skolu, jo šīs prasmes regulāri jāattīsta, tās nemitīgi jāmācās. Nepietiek tikai aiziet uz nodarbībām, par to jādomā ikdienā, jāpilda mājasdarbi, lai sevi pilnveidotu. Skola ir grūdiens, lai cilvēki par to aizdomātos.”

Īpaši tāpēc, ka ikdienā pārsvarā vērojama neprasme sarunāties, diskutēt, daudzi cilvēki dzīvo tikai savā taisnībā, neieklausoties citos.

“Viens no mūsu stūrakmeņiem ir prasme cieņpilni sarunāties, to darīt demokrātiski un kulturāli,” saka I. Sāmīte. “Sarunas mērķis nav otru pārliecināt par savu patiesību, bet veicināt domu apmaiņu. Tikai tādā veidā var panākt attīstību, risināt jautājumus, rosināt domāt arī turpmāk par konkrēto jautājumu.”

Runājot par īpaši jūtīgām diskusiju tēmām, viņa norāda, ka tās var būt visdažādākās: “Tas atkarīgs no tā “burbuļa”, kurā cilvēks dzīvo, katram “burbulim” tēmas var būt citas. Tāpēc festivāla “LAMPA” programmu neveidojam mēs, bet sabiedrība kopumā, piedāvājot savas tēmas, ko būtu svarīgi pārrunāt.”

To, ka interese par sarunu festivālu aug, vislabāk raksturo skaitļi no trīsarpus tūkstošiem apmeklētāju pirmajā gadā līdz vairāk nekā 20 tūkstošiem šogad. Tas pieprasa arī diskusiju formāta maiņu. Ja cilvēku pulciņš mazāks, saruna ir intīmāka, veidojas pilnvērtīgāka diskusija.

“Arvien pieaugošais apmeklētāju skaits liek secināt, ka cilvēkiem gribas runāt, gribas diskutēt par sabiedrībai, valstij aktuālām tēmām, gribas būt sociāli aktīviem. Tieši tas ir mūsu mērķis – panākt, lai cilvēki kļūtu sociāli aktīvi,” uzsver I. Sāmīte.

Viņa norāda uz vēl kādu pozitīvu aspektu, kas novērots festivālā: “Šogad bija labi redzams, ka cilvēki ne tikai iet uz organizētajām diskusijām un tur aktīvi piedalās, bet arī pēc tām pulciņos diskutē par šīm tēmām.”

Diskusijas virtuālajā vidē

Ar dažādiem viedokļiem nākas saskarties arī pašvaldībās. Ne tikai rīkojot sabiedriskās apspriešanas, bet gandrīz vai pēc katra svarīgāka lēmuma pieņemšanas.

Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots norāda, ka veselīgai sarunai traucē tas, ka cilvēki ļoti personīgi uztver visu, kas neatbilst viņu gaidām, viņu viedoklim. Uztver to kā apvainojumu. Tas labi redzams, apspriežot jautājumus, kur ir divi nosacīti pretēji viedokļi.

“Piemēram, vai ielai jābūt atvērtai autovadītājiem, vai tā jāpārveido par gājēju ielu? Ir aktīva grupa, kas aizstāv vienu pozīciju, un tikpat aktīva, kas aizstāv otru pusi.

Un pašvaldībai jāatrod vidusceļš, ar kuru, visticamāk, nav apmierināti ne vieni, ne otri, tāpēc uzskata, ka pašvaldība viņiem nodarījusi pāri. Bet dzīvē patiesība jau vienmēr ir kaut kur pa vidu, un pašvaldībai ir jācenšas salāgot visu pušu intereses.

It īpaši, ja jautājums ir ļoti nokaitēts. Bet nevar jau nevienam neko pārmest, jo tas ir spogulis, kas parāda, kāda sabiedrība esam.”

K. Pots norāda, ka pēdējos gados diskusijas ar pašvaldību par pilsētai svarīgām tēmām arvien vairāk pārceļas uz virtuālo vidi un izpaužas komentāros feisbukā.

“Ja tas ir reāls cilvēks, nevis kāds viltus profils, un viņš veltījis laiku, lai uzrakstītu komentāru, arī tas jāuzskata par viedokli sabiedriskajā apspriešanā. Tāpēc mums jācenšas izlobīt patiesības graudu arī no komentāriem sociālajos tīklos, kaut arī dažkārt no ļoti negatīviem. Jāņem vērā, ka skaļāka vienmēr būs tā daļa, kas ir neapmierināta, tie, kuri atbalsta, visticamāk, komentārus nerakstīts, bet vienkārši nospiedīs “like”. Tāpēc sekojam līdzi tam, kas notiek sociālajos tīkos, izlasām katru komentāru. Un šāda sabiedrības iesaistes forma kļūst arvien aktuālāka. Protams, nevaram atteikties arī no tradicionālajām sarunām, bet jāņem vērā, ka nākotnē komunikācija starp pašvaldību un sabiedrību arvien vairāk notiks virtuālajā vidē,” uzskata K. Pots.

UZZIŅAI

Debašu centra galvenie debašu principi

1. Debatēt, lai mācītos.

Jāapzinās, ka debates ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, veicinot radošas, intelektuāli izglītotas un pilsoniski aktīvas personības izaugsmi.

2. Debatējot ievērot godīgumu!

Jābūt godīgam argumentos, pierādījumu un faktu izmantošanā, kā arī izjautāšanas atbildēs.

3. Debatēt ar cieņu!

Nedrīkst izrādīt necieņu tikai tāpēc, ka kāds nepiekrīt jūsu viedoklim. Vislabākais līdzeklis savas pārliecības paušanai ir labi pārdomāts arguments un fakti, kas to pierāda.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz