Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis nosūtījis vēstuli 9.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai un Labklājības ministrei Dagnijai Staķei. Tajā kategoriski iebilsts pret ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas ieceri samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes, pārdalot to vienādās daļās starp darbinieku un darba devēju, tas ir, palielinot darbinieka daļu par 7,5 procentiem. Ja tā notiks, darbinieki saņems mazāku izmaksātās darba algas apjomu. Pašlaik sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme Latvijā ir 33,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs, bet darba ņēmējs – 9 procentus.

Lietuvā kopējā obligātu iemaksu likme ir 34 procenti, no tiem 31 procentu maksā darba devējs un 3 procentus darbinieks, Igaunijā attiecīgi šie cipari ir 36,5 procenti, 33,5 procenti un 3 procenti. Arodbiedrībām nav pieņemams arī LDDK priekšlikums samazināt kopējo slimības pabalsta izmaksāšanas periodu. Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” slimības apdrošināšanas pabalstu tagad piešķir un izmaksā ne ilgāk par 52 nedēļām, ja darba nespēja ir nepārtraukta, un ne ilgāk par 78 nedēļām 3 gadu laikā, ja darba nespēja ir ar pārtraukumiem. Sociālo garantiju samazināšana ir pretēja Eiropas praksei, kā arī Starptautiskās darba organizācijas konvencijas prasībām. Liepājas Arodbiedrību centrs uzskata, ka darbinieku darbnespēju var mazināt, samazinot pieaugošo arodslimību un nelaimes gadījumu skaitu. Darba devēju apvainojumi, ka darbinieki ļaunprātīgi izmanto darba nespējas lapas, neiztur kritiku, jo, analizējot diagnozes, jāsecina, ka darbinieki Latvijā ir stresā, pārguruši uzņēmumu sliktās darba organizācijas dēļ. Liepājas arodbiedrību centram šķiet neloģisks arī LDDK apgalvojums, ka valstī nenotiek nekādas aktivitātes pārejošas darba nespējas ekspertīzes uzlabošanas jomā, jo Veselības ministrijas izveidotā darba grupa, kurā piedalījās gan darba devēju, gan arodbiedrību pārstāvji, izstrādāja informatīvo ziņojumu par pārejošas darbnespējas ekspertīzes uzlabošanu valstī, kurš jau tiek iedzīvināts. Mums jārūpējas, uzsvērts vēstulē, par strādājošo cilvēku situācijas uzlabošanu, lai iedzīvotāji nebrauktu prom no Latvijas, lai mums netrūktu darbaroku.