liepajniekiem.lv
Šobrīd A. Gertnere turpina strādāt gan par ārsti nefroloģi, gan arī vada slimnīcas ārstniecisko darbu, tostarp strādā pie jauno speciālistu piesaistes.
– Nefroloģija (diagnosticē un ārstē nieru un urīnceļu slimības – L. K.) ir jūsu joma. Bija periods, kad bijāt vienīgā nefroloģijas speciāliste Liepājā. Kāda šobrīd ir situācija?
– Kopš 2012. gada 1. oktobra, kad sāku strādāt slimnīcā, biju vienīgā nefroloģe līdz pat 2024. gada 1. oktobrim, kad pievienojās ārste Daniela Sila.
Nefroloģija man ir ne tikai profesija, bet arī sirdslieta.
Mani interesē jautājumi, kas saistīti ar nieru slimību diagnostiku, ārstēšanu un nieru aizstājterapijas organizēšanu, kas ietver gan hemodialīzi, gan peritoneālo dialīzi, gan pacientu sagatavošanu nieru transplantācijai.
Šīs ārstēšanas metodes pacientiem ir vitāli svarīgas, lai viņi varētu turpināt pilnvērtīgu dzīvi.
Darbs šajā jomā vienmēr ir bijis izaicinošs, jo katrs pacients ar konkrētu diagnozi prasa individuālu pieeju, rūpīgu izmeklēšanu un personalizētu ārstēšanas plānu.
Kad sāku darbu Liepājā, man piedāvāja Hemodialīzes nodaļas virsārstes amatu, kas bija viens no lielākajiem izaicinājumiem.
Man uzticēja piecu cilvēku kolektīvu, iesākumā bija nepieciešams strukturēt un organizēt visu nodaļas darbu no pamatiem.
Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – arī kolektīvs ir kļuvis ievērojami lielāks, ir vairāk māsu un divi ārsti, kas būtiski uzlabo pakalpojumu pieejamību pacientiem.
No šī gada aprīļa esam paplašinājuši pakalpojumu klāstu, izveidojot hemodialīzes palātu arī Kurzemes Uroloģijas centrā, kur pieejamas trīs hemodialīzes iekārtas.
Šī attīstība ļauj būtiski uzlabot pacientu aprūpi, padarīt to pieejamāku un ērtāku. Ir paveikts ļoti daudz, un redzams, ka ieguldītais darbs nes rezultātus gan pacientiem, gan ārstniecības personālam.
– Tātad LRS papildspēki nefroloģijā ir nākuši klāt?
– LRS komandā beidzot esam sagaidījuši papildspēkus nefroloģijā. Viens jauns speciālists jau aktīvi strādā, savukārt otra kolēģe šobrīd atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un pievienosies aptuveni pēc gada.
Tad mūsu komandā būs trīs nefrologi.
Beidzot esmu sagaidījusi jaunus speciālistus, piepildījies tas, uz ko esmu cerējusi visus šos gadus, esmu ieguvusi lieliskas, profesionālas kolēģes, un kopā centīsimies šo jomu attīstīt vēl plašāk un kvalitatīvāk.
– Pēdējos gados dzirdams un lasāms, ka nieru un urīnceļu slimību izplatība pieaug. Kā ar pacientu skaitu, jo zināms, ka LRS apkalpo gan Liepājas, gan visa reģiona nieru slimniekus?
– Pacientu skaits turpina palielināties. Pacienti pie nefrologa uz konsultācijām brauc no dažādām Kurzemes pilsētām, jo šobrīd pastāvīgu nefrologu vēl nav ne Ventspilī, ne Kuldīgā.
Tomēr nākotnē situācija mainīsies – Ventspilī gaidāmi jauni nefrologi, un līdz ar to speciālistu pieejamība reģionā uzlabosies. Tas palīdzēs līdzsvarot noslodzi un nodrošināt vienmērīgāku pacientu plūsmu.
Saslimstība ar nieru slimībām ir liela, un bieži tās ir sarežģītas, jo nieru bojājumi bieži saistīti ar citām hroniskām kaitēm.
Starp biežākajiem nieru bojājumu iemesliem ir cukura diabēts un neārstēta arteriālā hipertensija.
Bieži problēmas izraisa arī nekontrolēta medikamentu lietošana – īpaši pretsāpju līdzekļi, par kuru ietekmi uz nierēm daudz runāts.
Nereti šos medikamentus lieto pacienti ar muguras sāpēm vai locītavu problēmām, nepievēršot uzmanību ilgtermiņa sekām.
Mūsu uzdevums kā nefrologiem ir ne tikai ārstēt, bet arī skaidrot, informēt un palīdzēt pacientiem saprast, cik svarīgi ir apdomīgi lietot medikamentus, jo daudzi no tiem ir toksiski nierēm.
Vēl viena liela pacientu grupa ir cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī onkoloģiskie pacienti, kuru ārstēšana bieži ir saistīta ar papildu nieru slodzi.
– Veselības problēmas, kas saistītas ar nierēm, ir gana aktuālas, un, redzot tendences, saprotams, ka tuvākajā laikā tās nemazināsies.
– Jā, diemžēl tās nemazinās. Katru dienu slimnīcā uzņemam jaunus pacientus ar akūtu nieru mazspēju.
Nieres bieži ir gan primārais saslimšanas avots, gan sekundārs bojājums citu slimību gaitā. Nieru bojājumi var attīstīties arī kā blakusparādība ilgstošai, sarežģītai ārstēšanai.
Ik dienu saskaramies ar jauniem pacientiem, kuriem nepieciešams uzsākt nieru aizstājterapiju.
Dažkārt šī terapija ir īslaicīga un tiek pārtraukta, kad veselības stāvoklis uzlabojas. Tomēr daļa pacientu nonāk hroniskā nieru mazspējas stadijā, kad nepieciešama pastāvīga nieru aizstājterapija.
Šādās situācijās kopā ar pacientu izvērtējam vispiemērotāko terapijas veidu un iespējas, kā to realizēt ikdienas dzīvē.
– Minējāt par nieru transplantāciju kā vienu no risinājumiem galējā situācijā.
– Nieru transplantācijas Latvijā veic Rīgas Stradiņa universitātes slimnīcā. Tās ir valsts apmaksātas.
Mēs savus pacientus sagatavojam nieru transplantācijai – nosūtām uz izmeklējumiem un konsīlijiem, kas notiek ik pa trim mēnešiem.
Protams, vajadzīga arī pacienta piekrišana – dažkārt cilvēki atsakās no operācijas, jo baidās vai ir slikta iepriekšēja pieredze. Tā ir katra pacienta personīga izvēle.
Arī nieru aizstājterapija ir valsts apmaksāta. Tāpat medikamentus, kas nepieciešami nieru mazspējas slimniekiem, 100% kompensē valsts.
Pašlaik slimnīcā nieru aizstājterapiju regulāri saņem 45 pacienti. Ar katru no viņiem jau laikus pārrunātas terapijas iespējas un piemērotākās ārstēšanas metodes.
– Cik bieži pati strādājat ar pacientiem, ņemot vērā, ka esat ārstniecības direktore un tas prasa pildīt citus nozīmīgus pienākumus?
– Es turpinu strādāt ambulatori, pieņemu pacientus divas reizes nedēļā. Kopā ar dakteri D. Silu apspriežam pacientu gadījumus, izskatām sarežģītākas situācijas, kopīgi izlemjam ārstēšanas taktiku.
Beidzot man ir iespēja profesionāli dalīties pieredzē tieši šajā jomā un strādāt komandā ar vēl vienu nefroloģijas speciālistu.
Piedalos arī konsīlijos, kur tiek lemti pacientu ārstēšanas jautājumi.
Vienlaikus kā ārstniecības direktorei man ir plašāka atbildība – rūpējos par visu ārstniecības procesu kvalitāti un koordināciju slimnīcā.
Mans mērķis ir nodrošināt pacientiem pēc iespējas labāku aprūpi un ārstēšanu, sekot līdzi kvalitātes standartiem un veicināt veiksmīgu sadarbību starp dažādām struktūrvienībām un speciālistiem – ārstiem, māsām un citiem veselības aprūpes profesionāļiem.
– Ārstniecības direktora uzdevums ir arī strādāt pie jauno speciālistu piesaistes – jautājums, ko slimnīcas vadībai uzdod laiku pa laikam. Kā veicas šajā jomā?
– Ir mainīti rezidentūras noteikumi – tagad slimnīcām, to vidū arī reģionālajām, novirza rezidentus konkrētās specialitātēs.
Patlaban LRS ir 43 rezidenti – dažādās specialitātēs un dažādos apmācības posmos.
Jaunie ārsti brauc pie mums uz dežūrām jau no pirmā rezidentūras gada. Viņi iepazīst gan kolēģus, gan reālos darba apstākļus.
Pie mums rezidentūrā ir gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Stradiņa universitātes rezidenti, un mēs cenšamies viņus maksimāli atbalstīt.
Es aktīvi iesaistos šajā procesā – uzraugu viņu profesionālo ceļu, uzturu komunikāciju, atbildu uz jautājumiem.
Vienmēr esmu teikusi, ka viņi drīkst man zvanīt, jautāt padomu jebkurā laikā, un ir patīkami redzēt, ka viņi šo iespēju arī izmanto.
Labāk, lai jaunais kolēģis jūtas droši, var pārrunāt neskaidros jautājumus, nevis paliek viens ar šaubām.
Ir daļa rezidentu, kas dažādu iemeslu dēļ aiziet strādāt citur. Bet daļa plāno dzīvot un strādāt tieši Liepājā, lai gan paši nav liepājnieki.
– No gada sākuma cilvēki norūpējušies, ka pieaudzis maksas konsultāciju skaits pie ārstiem.
– Maksas konsultācijas ir bijušas vienmēr. Bet mums vispirms ir jāaizpilda valsts kvotas. Maksas pakalpojumi tiek piedāvāti tad, kad valsts apmaksātās iespējas izsmeltas.
Valsts kvotu skaits nefroloģijas specialitātē būtu jāpalielina, jo pieaug hronisko pacientu skaits un līdz ar to arī nepieciešamība pēc nefrologa konsultācijām.
Daudziem pacientiem ir jāsaņem specifiski medikamenti, kurus drīkst izrakstīt tikai nefrologs, taču valsts apmaksāto vizīšu ierobežotā pieejamība to apgrūtina.
Turklāt maksas vizītē nefrologs nevar izrakstīt medikamentus ar valsts kompensāciju, pat ja pacientam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas.
– Ir slimības, kas ir tik specifiskas, ka var apdraudēt veselību, pat dzīvību, un kvotas nepieejamība var būt izšķiroša?
– Diemžēl jā. Taču problēma jau nav tikai Liepājā, tā ir visā valstī.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
