Baltkrievijā turpinās iedzīvotāju protesti, kas izcēlās pēc 9. augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. Rīgā, pie Baltkrievijas vēstniecības, šonedēļ piketā pulcējās vairāki simti cilvēku, lai paustu atbalstu kaimiņvalstī protestējošajiem iedzīvotājiem.

– Kā notiekošais Baltkrievijā var ietekmēt Latviju?

Visai noteikti tas atstās ietekmi uz ekonomiku, īpaši ja Eiropas Savienība ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju. Stipri šaubos, ka pēc sankciju ieviešanas Baltkrievija vēlēsies aktīvāk sadarboties ar Latviju. Tas arī nebūtu iespējams. Taču pagaidām pāragri spriest gan par ekonomiskām, gan politiskām sekām, jo nav zināms konkrēti pret kādiem cilvēkiem, nozarēm un, iespējams, uzņēmumiem ES sankcijas plāno vērst.
Taču sankcijas, visticamāk, būs un arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka Latvija atbalstīs sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu.

– Atsevišķi pašmāju politiķi izteikušies, ka sankciju noteikšana Baltkrieviju vēl vairāk tuvinās Krievijai.

– Šķiet, Baltkrievija uz Krievijas pusi raudzīsies neatkarīgi no tā, vai sankcijas tiks ieviestas vai nē, jo ekonomiskā un politiskā sadarbība starp šīm abām valstīm ir daudz ciešāka, nekā ar ES. Tomēr sankcijas var paātrināt to, ka Baltkrievija ātrāk vēršas pie Krievijas. To nevar noliegt.

Vēl viena valsts, kuras virzienā Baltkrievija varētu raudzīties, ir Ķīna, jo attiecības starp abām šīm valstīm ir pietiekami labas. Taču arī par šo Ķīnas kursu pagaidām ir grūti spriest. Domājams, Baltkrievijas galvenā sadarbības partnere tomēr kā bija, tā arī paliks Krievija.

– Jūsuprāt, protesti Baltkrievijā saasināsies vai tomēr pierimsies?

– Daudz kas atkarīgs no Baltkrievijas varas iestāžu rīcības. Raugoties no malas, šķiet jau trešdien ielās bija izgājuši mazāk cilvēku nekā iepriekšējās dienās. Protestētāji izmēģināja jaunu taktiku, proti, ļoti lēni brauca ar savām automašīnām, tādējādi traucējot ātri pārvietoties drošībniekiem.

Pirmajās trīs protesta dienās vardarbības līmenis bija ļoti augsts, turklāt Baltkrievijas varas iestāžu agresija bija vērsta ne tikai pret vietējiem iedzīvotājiem, bet arī žurnālistiem, to skaitā ārvalstu. Trīs, četru dienu laikā tika aizturēti tūkstošiem cilvēku. Taču vismaz trešdien vardarbības līmenis bija nedaudz mazinājies, arī cilvēku aizturēšanas bija mērķētākas.

Ja kaut kādā brīdī vardarbība eskalēsies vai drošībnieki, nedod Dievs, kādu nogalinās, tas es neizslēdzu, ka tas pamudinās Baltkrievijas iedzīvotājus iziet ielās vēl aktīvāk un, iespējams, tad redzēsim, ko tādu, kas līdz šim tur nav noticis.

Pagaidām izskatās, ka protesti turpināsies, taču grūti prognozēt, cik ilgi. Baltkrievijas drošībnieki daudz dara, lai demobilizētu iedzīvotājus. Mēs zinām par problēmām ar internetu un telefona komunikāciju šajā valstī, kas neļauj iedzīvotājiem izstrādāt un saskaņot savu taktiku un stratēģiju protestiem.

Šobrīd Lukašenko opozicionāre Svetlana Tihanovska ir Lietuvā, viņas atbalstītāja Veronika Cepkalo devusies uz Krieviju. Vienīgā no šīs opozīcijas trijotnes kura palikusi Baltkrievijā ir, Marija Koļesņikova, taču izslēgts, ka arī viņa būs spiesta bēgt, piemēram, uz Poliju.

– Tad jau mums ar Lukašenko kā kaimiņvalsts valdītāju vēl kādu laiku būs jāsadzīvo.

Domāju, ka jā – Lukašenko, visdrīzāk, paliks Baltkrievijas prezidenta amatā. Taču tas noteiktu būs viņa grūtākais termiņš. Sabiedrības atbalsts viņam pēkšņi nepalielināsies, drīzāk tikai pasliktināsies. Viņam ļoti būtiski ir saglabāt Baltkrievijas drošībnieku un elites atbalstu. Tas, ka Lukašenko izdevies saglabāt prezidenta amatu, skaidrojams ar to, ka mēs neredzam baltkrievu elites iniciatīvu meklēt kādu citu prezidenta kandidātu. Šādas tendences nav.

Intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku ARTŪRU BIKOVU