“Tā ir daļa no plāna, kā sakārtot ģimenes ārstu ikdienu,” skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri. 

Veselības ministrs skaidro, ka šobrīd veselības aprūpes jomas priekšplānā izvirzījušies vairāki būtiski jautājumi, un viens no tiem – ģimenes ārstu prakses.

Nav noslēpums, ka ģimenes ārstiem slodze ir liela, pacientu daudz un ne visus no tiem iespējams apkalpot pienācīgi.

Kad pacients ienāk ārsta kabinetā, nereti sagurušais ārsts, knapi paceļot acis, prasa: “Ko jums izrakstīt? Vai vajadzīgs kāds nosūtījums?”

Dažkārt pacients līdz ārstam pat netiek, jo visu dokumentāciju sakārto māsiņa.

Ministrs par šādu situāciju ir informēts un savā nostājā ir gana strikts: “Tas nav pieļaujams, tas ir nepareizi un ir jāizskauž.

Pacientam nav jādomā, kādi izmeklējumi viņam būtu nepieciešami, tas jāizvērtē mediķim.

Ja to risinātu, tiktu novērsta nākamā problēma – ļoti liels skaits, vismaz 30%, nosūtījumu tiek izrakstīti nepamatoti, savukārt tas veido nevajadzīgas rindas pie speciālistiem. Bet tie, kuriem ļoti vajag veikt kādas pārbaudes, pie ārsta netiek. Vēža pacientiem tas ir ļoti svarīgi.

Ir gadījumi, kad pacienti pierakstās dažādās iestādēs, tomēr aiziet tikai uz vienu, pārējās vietās rindu neatsakot, un ārsti gaida velti un iztērē vizītes laiku, kas kādam citam varētu noderēt,” novērojis H. A. Meri.

Otrā bēda, kas skar iedzīvotājus, – ģimenes ārstu trūkums laukos. Iepriekš solīts, ka šim mērķim atvēlēs Eiropas finanses un plānos, kā piesaistīt mediķus nomaļākām vietām.

“Skaidrība šajā jautājumā gaidāma rudenī. Nākamajā periodā plānojam finansiāli atbalstīt tos mediķus, kas kooperēsies un kur vienā praksē strādās divi vai trīs ārsti, kā arī tos jaunos speciālistus, kas gribēs atvērt jaunas ārsta prakses.

Jā, varbūt summas nebūs lielas, tomēr atbalsts būs,”

ieskicē H. A. Meri.

Ģimenes ārsta prakšu stiprināšanai iepriekš plānotā kartēšana pa reģioniem ir laikietilpīgs process.

Ministrs spriež, ka tas varētu būt tuvāko trīs gadu plāns, ko nepieciešams sakārtot pa periodiem un tad vienoties, ko ministrija kopā ar ģimenes ārstiem un Ģimenes ārstu asociāciju varētu realizēt.

Ir svarīgi apzināt, cik daudz ārstu šobrīd strādā reģionos, cik liels ir pacientu apjoms un kādas papildu piemaksas spētu viņus noturēt šajos punktos. Jo skaidrs ir tas, ka ar mazu pacientu loku, kas lauku reģionos visdrīzāk tāds arī ir, ārsta praksi uzturēt nav viegli.

“Process, kas skar ģimenes ārstus, šogad jau ir iekustināts.

Lielajās ārstu praksēs, kur tiek apkalpoti vairāk nekā 1500 pacientu, tiek nolīgti papildu cilvēki, kuri varētu strādāt un komunicēt ar pacientiem, lai māsām un ārstiem būtu vairāk laika darboties ar veselības jautājumiem. Šis process sācies jau šobrīd,” skaidro ministrs.

Tāpat ir plānots ieviest mentorus, kas būtu atbalsta personas tiem jaunajiem speciālistiem, kuri vēlas atvērt savas ārsta prakses.

Ministrs uzsver, ka ģimenes ārsta prakšu sakārtošanā svarīga ir laba sadarbība ar pašvaldībām, jo tikai tā iespējams pilnvērtīgi izvērtēt, cik lielas ir konkrētās pašvaldības vajadzības, cik ārstu dodas pensijā, cik jaunu gribētu un varētu nākt vietā.

Plānā ir arī Metodiskās vadības centra izveide, kas palīdzētu kontrolēt ģimenes ārstu prakšu darba kvalitāti, rindas, efektivitāti.

“Jāsakārto arī juridiskās lietas, jo gadās, ka mediķis saka – es savu līgumu nākamajā gadā vairs nepagarināšu. Tomēr, kad pienāk brīdis, ka jāpārtrauc darba attiecības, padomā un turpina strādāt vēl gadu vai divus. Tādā veidā mēs nezinām, kā reaģēt – meklēt vietā jaunu ārstu vai nē.

Ģimenes ārstu metodiskais centrs varētu kontrolēt šo situāciju, izstrādāt mehānismu, kas to regulētu, jo jāplāno gan finansējums, gan kartējums. Ja apņemies līgumu nepagarināt, tad lēmums ir neatgriezenisks,” skaidro H. A. Meri.

Runājot par problēmām, kas ik pa laikam skar e-veselību, ministrs pastāsta, ka Ministru kabinets ir lēmis par labu Kompetenču centra izveidei.

“Tagad Nacionālā veselības dienesta mehānisms tiek reorganizēts, šogad plānots sakārtot administratīvo bloku. Rudenī pilnā apmērā plānots sakārtot to, ka ģimenes ārsti varēs automātiski piekļūt pacientu e-veselības lapai un redzēt visu kopskatu, kas noteikti atvieglos abu pušu komunikāciju, un izveidot piemērotu ārstēšanās plānu,” pārliecināts veselības ministrs.

Trešais lielais mērķis, ko H. A. Meri uzsver atkal un atkal, ir vajadzība paplašināt kompensējamo medikamentu sarakstu.

“Gribu samazināt medikamentu cenas.

Kad šo visu plānoju, biju rezervējis finanses, tomēr 36–37 miljoni eiro bija jānovirza tikai tam, lai segtu parādus, kas radušies par medikamentiem.

Latvijā vērojama iepriecinoša tendence, ka cilvēku dzīves ilgums pieaug. Bet tādā gadījumā jārēķinās, ka tie, kuriem nepieciešami medikamenti, tos patērēs ilgāk un, visdrīzāk, lielākās devās, tātad arī finanšu vajadzēs vairāk.

Šobrīd esam pieņēmuši divus būtiskus lēmumus: no 1. jūlija Latvijas iedzīvotāji, kuri lieto kompensējamos medikamentus, šī brīža 50% vietā kompensāciju saņems 75% vai 100% apmērā. Tāpat kompensējamo medikamentu saraksts tiks paplašināts ne vien ar lielāku medikamentu loku, bet arī vairākām diagnozēm.

Esmu pārliecināts, ja cilvēks šodien pērk zāles par 40 eiro, bet rīt maksās 30 eiro, tā būs liela atšķirība,” par plānoto stāsta ministrs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.