“Liepāja man ir mīļa vieta. Te ir tik skaista jūrmala, kādas nav nekur citur, te ir labs ēdiens un skaista daba,” saka Mirjama Volfa. Mirjama atbraukusi uz Liepāju no Vācijas. Kopā ar viņu ir trīs atvases – Annika, kurai ir 11 gadu, deviņus gadus vecais Mika un divgadīgais Fēlikss. Ja bērniem šis ceļojums ir iepazīšanās ar citu valsti un cilvēkiem, tad viņu māmiņai tā ir atgriešanās pilsētā, kura iepazīta un iemīļota skolas gados.

Mirjama ir viena no starptautiskās skolēnu apmaiņas programmas “AFS Latvija” dalībniecēm. Arī viena no pirmajiem skolēniem, kuri mācījās Latvijā, piedaloties šajā programmā. Mirjama Liepājas 5. vidusskolā mācījās 1993./1994. mācību gadā. Un vēl tagad viņa prot sarunāties latviski, kaut pagājis tik daudz gadu. Nezin, vai Liepājas pedagogiem arī bija sava ietekme, ka viņu toreizējā viesskolniece tagad pati ir skolotāja, taču viņa izvēlējusies pedagoģiju, strādā ar sākumklašu skolēniem un māca dziedāšanu. Skolas laikā Mirjama dzīvoja Ņinas Petrauskas ģimenē. Savukārt Petrausku meita Una bija viesskolniece Vācijā. Arī šovasar viesi no Vācijas izbauda Petrausku ģimenes viesmīlību. Viņi dzīvo Nīcas pagastā, netālu no jūras.

“Liepāja ir mainījusies. Tagad te ir daudz vairāk sakoptu vietu. Jā, un pludmale, manuprāt, ir pati skaistākā, jo esmu redzējusi arī citas,” saka Mirjama. Viņai ir vēl būtisks novērojums. Proti, vācu viešņa novērtē, ka mainījusies sabiedrības attieksme pret valsts valodu. “Kad es te dzīvoju skolas laikā, mani veikala pārdevēja sarāja, ka es nerunāju krieviski,” atcerējās Vācijas skolotāja. “Toties tagad tādas situācijas neesmu piedzīvojusi.”

Mammas skolas laika pilsēta patīk arī viņas bērniem. Annika sajūsminās par ziedu skulptūrām, īpaši par ziedu taureni pie Liepājas Universitātes galvenās ēkas. Meitene pastāsta, ka prot jau daudzus vārdus latviski, kā “jūrmala, paldies, labrīt…”. Arī Mika zina šos vārdus, un abi vecākie bērni vienā balsī teic, ka viņiem zināms vārds “saldējums”. Un paskaidro, ka šeit esot visgaršīgākais saldējums. Bez saldējuma bērni un viņu mamma novērtējuši arī mūsu tirgu un produktu labo garšu – mājinieki viņus cienā ar gaļu, ar svaigajiem dārzeņiem un ogām. Toties mazais Fēlikss vislabāk jūtas uz traktora, ar kuru viņu vizina Andris Petrausks.

ASF skolēni no dažādām pasaules valstīm sazinās savā starpā vēl tagad. Un vēl vienam 5. vidusskolas bijušajam viesskolēnam – Alanam Kristoferam no Amerikas Savienotajām Valstīm radusies doma sarīkot tādu kā salidojumu, kurā tiktos tā laika “AFS Latvija” apmaiņas skolēni, kas dzīvoja un mācījās Latvijas skolās, to vidū arī Liepājā.

Zināšanai

# AFS ir starptautiska nevalstiska apmaiņas organizācija skolēniem un pieaugušajiem, kas darbojas vairāk nekā 100 valstīs.

# “AFS Latvija, Starpkultūru programmas” ir oficiāls pārstāvis Latvijā, kas dod iespējas:

apmeklēt jaunu skolu, mācīties jaunu valodu;

iepazīt cilvēkus no citām kultūrām,

dzīvot jaunā ģimenē citā valstī;

padziļināt savu izpratni par citu viedokļiem, kultūrām, reliģijām un svarīgām problēmām visā pasaulē.

# Liepājā pirmos apmaiņas programmas skolēnus uzņēma 5. vidusskola pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.