Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Jaunieši ir prioritāte
Par Eiropas Komisijas nodomu rosināt 2022. gadu par Eiropas Jaunatnes gadu un ”veltīt to jauniešiem, kuri no tik daudz kā ir atteikušies citu labā”, paziņoja 2021. gada septembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā par stāvokli Savienībā.
Pandēmijas dēļ bijusi pārtraukta jauniešu izglītība un pāreja uz nodarbinātību, un daudzi ir saskārušies ar izolāciju, trauksmi un depresiju. Bērnus, pusaudžus un jauniešus sevišķi ir ietekmējuši ģimenes un sociālo saišu pārrāvumi, un pārvietošanās ierobežojumu izraisītā ekonomikas krīze īpaši smagi bija skārusi Eiropas jauniešus.
”Pandēmijas laiks ir bijis grūts,” piekrīt Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, ”jaunieši saskārušies ar skolu slēgšanu, ne vienmēr varējuši nodarboties ar saviem vaļaspriekiem, un bijis sarežģīti satikties ar draugiem. Manuprāt, Eiropas Jaunatnes gads ir lieliska iespēja arī Latvijā priekšplānā izcelt mūsu jauno paaudzi, runājot par viņu vajadzībām un iespējām.”
Arī Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks bijis starp tiem, kas atbalstījis lēmumu noteikt 2022. gadu par Jaunatnes gadu. ”Dienvidvalstīs, piemēram, Spānijā, Itālijā, bezdarba problēma jauniešu vidū ir ļoti liela. Mēs varbūt to tik lielā mērā neizjūtam, bet tomēr dzīvojam vienā kopīgā telpā.” Viņaprāt, patlaban sniegtās apmācības, iniciatīvas, iespējas palīdzēs jauniešiem veidot savu karjeru. A. Ameriks uzskata, ka jaunieši ir jāatbalsta, jo būtībā viņi ir nākamā, jaunā paaudze, kas ienāks politiskajā dzīvē, un ir vajadzīgs, kam nodot tālāk mantojumā Eiropas Savienību (ES) kā vienotu dzīves telpu. Tādēļ aktivitātes ir vērstas arī uz to, lai uzklausītu jauniešu vajadzības un iesaistītu viņus politikas veidošanā. Īpaši A. Ameriks izceļ gaidāmo konferenci par Eiropas nākotni, kas aicinās padomāt par to, kādu nākotni vēlamies ES, būs iespēja diskutēt par Eiropas problēmām un prioritātēm
Savukārt I. Vaidere no piedāvātajām iespējām izceļ populāro “Erasmus+” programmu,
kurai paredzēts vairāk līdzekļu nekā jebkad iepriekš, un Eiropas ietvaros iesaistīt 12 miljonus dalībnieku. Jaunā Eiropas programma “ALMA” drīzumā sniegs iespēju sociāli neaizsargātajiem jauniešiem, kuri kādā brīdī nemācās un nestrādā, iegūt pagaidu darba pieredzi citā dalībvalstī. Iniciatīva “DiscoverEU” ļauj ik gadu tūkstošiem Eiropas jauniešu 18 gadu vecumā saņemt bezmaksas dzelzceļa braukšanas kartes ceļojumiem pa Eiropu. ”Nākamā iespēja pieteikties gaidāma jau šajā pavasarī, noteikti iesaku to darīt!” mudina I. Vaidere. Pēdējās iniciatīvas ietvaros no Latvijas šādu iespēju ceļot guvuši 222 jaunieši.
To, ka pandēmija ietekmējusi arī citas sabiedrības daļas, Eiropas Parlamenta deputāts A. Ameriks nenoliedz: ”Jā, daudziem ir nodarīts pāri, taču jāsaka arī tā – ja mēs skatāmies uz priekšu, ja nebūs jaunās paaudzes, kas tic tām pašām idejām, kas ir izglītota un kas ir gatava uzņemties atbildību, tad arī palīdzība pensionāriem un visiem pārējiem var izrādīties stipri apdraudēta.”
Ievērojami palielina finansējumu
Šogad jauniešu iespējām finansējuma palielinājums ir gan valsts budžetā, gan ES programmām, un tām Jaunatnes gada laikā būs galvenā loma, tai skaitā ”Erasmus+” jaunatnes projektiem un programmai ”Eiropas Solidaritātes korpuss”.
Tā kā finansējums ir lielāks, projektu iesniedzēji varēs īstenot vairāk savu ieceru, apliecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Projektu vadības un uzraudzības daļas vadītāja Maija Kolberga.
”Sniegtais papildu finansējums dažādām jauniešu aktivitātēm, iniciatīvām, mobilitātēm ir ļoti būtisks. Kopumā Latvijā jaunatnes jomai šajā gadā ir pieejami vairāk nekā 5 miljoni eiro ”Erasmus+” programmā un teju 1,5 miljoni eiro ”Eiropas Solidaritātes korpusa” programmā. Finansējums pieejams gan jauniešu iniciatīvām vietējā līmenī, kur jaunieši var izstrādāt projektus vietējās kopienas labā, paši no šī procesa reizē mācoties, gan jaunatnes līdzdalības projektiem, jo jauniešu aktīva līdzdalība ir viena no Eiropas un arī mūsu valsts prioritātēm, audzinot aktīvus pilsoņus, gan jauniešu mobilitātēm uz citām valstīm, kas dod iespēju gūt starpkultūru pieredzi, paplašināt savu redzesloku, lauzt stereotipus. Īpaši atbalstāma ir jauniešu ar ierobežotām iespējām iesaiste.”
M. Kolberga precizē,
ka jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai jaunieši ar fizisku vai garīgu invaliditāti, bet arī jaunieši, kuri, piemēram, saskaras ar ekonomiskiem vai kādiem citiem sociāliem šķēršļiem, jaunieši no citām kultūrām, piemēram, romu jaunieši.
”Ļoti strādājam, lai iesaistītu jauniešus ar dažādām veselības problēmām, jauniešus no attālākiem lauku reģioniem, kuriem tomēr nav tik vienlīdzīgu iespēju ar tiem, kas dzīvo pilsētā. Akcents ir arī uz tiem jauniešiem, kas nestrādā, nemācās, nav aktīvi sabiedriskajā dzīvē. Arī tos mēs mēģinām iesaistīt,” norāda M. Kolberga, sakot, ka ikviens jaunietis Latvijā, iesaistoties jaunatnes projektos, var doties uz citu valsti, gūt pieredzi vai īstenot savu ideju.
Lai sniegtu plašākas iespējas jauniešiem ar ierobežotām iespējām šogad programmā ”Erasmus+” plānots 2022. gada otrajā pusē īstenot ”DiscoverEU” iekļaušanas projektu, kura mērķis ir dot iespēju 18 gadus veciem jauniešiem ar ierobežotām iespējām ar sev zināmas organizācijas atbalstu doties ceļojumā ar vilcienu pa Eiropu, lai izzinātu Eiropu, iegūtu vērtīgas zināšanas, prasmes un pieredzi, atklātu Eiropas piedāvātās iespējas jauniešu turpmākai dzīvei un izglītībai, iedvesmotu izvēlēties ilgtspējīgu ceļošanu un veicinātu vides apziņu kopumā.
Dzīvība atgriežas
Atskatoties uz Eiropas programmu sasniegtajiem rezultātiem, jāmin, ka nesen noslēdzies pirmais no diviem 2022. gada JSPA organizētajiem ES programmu projektu konkursiem. Saņemti vairāk nekā 115 pieteikumu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, to ir par 28 procentiem vairāk, bet tomēr ne tik daudz kā pirms pandēmijas. ”Redzam, ka dzīvība atgriežas, arī sagaidām, ka projekti, kas Covid-19 laikā bija iesaldēti, šovasar tiks īstenoti un pabeigti,” cer M. Kolberga.
Lai arī pirmie 2022. gada projektu konkursi ir noslēgti, tomēr
joprojām ir virkne atvērtu projektu konkursu,
kā arī gada otrajā pusē plānots otrs projektu konkurss, kurā gan NVO (biedrības un nodibinājumi), gan arī pašvaldības (jauniešu centri utt.) varēs sniegt projektu konkursu pieteikumus.
M. Kolberga uzskata, ka papildus projektu sniegtām iespējām Eiropas Jaunatnes gads un tā ietvaros īstenotie daudzskaitlīgie pasākumi ir iespēja atkal jauniešus izvilkt ārā no ērtajiem datorkrēsliem un pulcēt kopīgās aktivitātēs, veicināt viņu aktīvāku līdzdarbošanos un iniciatīvas uzņemšanos. ”Domāju, ka tā ir iespēja atkopties no kovida pandēmijas. Jauniešiem atkal iemācīties komunicēt klātienē. Aktualizēt pašiem jauniešiem svarīgās tēmas, problēmas un meklēt risinājumus.”
M. Kolberga, vērtējot Jaunatnes gada piedāvājumu, saka: ”Ļoti daudzveidīgs, dažādām mērķgrupām.” Viņa aicina jauniešus šīs iespējas un aktivitātes izpētīt, saskatīt sev svarīgo, uzņemties iniciatīvu un darīt. ”Jaunieši ir ļoti dažādi, taču jebkuram var atrast pieeju, tikai jāsaprot viņu intereses, vajadzības un attiecīgi šī aktivitāte jāpiedāvā. Bet, ja jaunietis pats nenāk, varbūt jaunatnes darbiniekiem ir jāsper solis un jādodas viņu vidē un jāiet pie viņiem?”
UZZIŅAI
Dažādu projektu iespējas jauniešiem
- Gan programmas ”Erasmus+” jauniešu apmaiņas un jaunatnes darbinieku mobilitātes projektiem, gan jauniešu līdzdalības projektiem ir palielināts finansējums. Jaunajai aktivitātei – ”DiscoverEU” iekļaušanas projektiem – piešķirti 103 169 eiro, bet ”Eiropas Jaunatnes gada” atbalsta aktivitāšu organizēšanai piešķirti 472 164 eiro.
- Programmas ”Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba un solidaritātes projektiem, kā arī atbalsta aktivitātēm tāpat piešķirts vairāk naudas.
- Jauniešiem kā labs papildu avots iespēju izskatīšanai ir ”Eiropas Solidaritātes korpusa” datu bāze, kurā, izveidojot savu profilu, ir iespējams redzēt un pieteikties dažādu Eiropas valstu projektu īstenotāju atvērtiem projektu piedāvājumiem, kuriem tiek meklēti dalībnieki.
- Plānots, ka darbu sāks jauna programma ”ALMA”, kas paredzēta tam, lai palīdzētu 18 līdz 30 gadus veciem jauniešiem NEET situācijā (jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu) atrast savu vietu darba tirgū, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, kuriem ir problēmas piekļūt darba pasaulei individuālu vai strukturālu iemeslu dēļ (piemēram, invaliditāte, ilgstošs bezdarbs, vājas sekmes skolā/profesionālās prasmes, migrācija). ”ALMA” piedāvās dalībniekiem: 2 līdz 6 mēnešu ilgu uzraudzītu uzturēšanos citā ES dalībvalstī un visaptverošu projekta ciklu, kas ietver atbalstu un padomus katrā posmā (gan mācības savā valstī pirms došanās uz ES valsti, gan atbalstu pēc atgriešanās savā valstī).
- Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Jaunatnes politikas valsts programma 2022.–2024. gadam ir izstrādāta, lai nodrošinātu efektīvu un koordinētu jaunatnes politikas īstenošanu Latvijā.
- Plašākai informācijai par šīm un daudzveidīgām citām iespējām ne tikai jauniešiem, bet jaunatnes jomā strādājošajiem skatāms mājaslapā https://jaunatne.gov.lv/.
Avots: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
