Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam, jo novada teritorijā nepieciešams reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.

Jau reformas sagatavošanas gaitā tika piedāvāts šāds modelis – Liepājas un astoņu apkaimes novadu apvienošana, taču pret to iebilda gan Liepāja, gan topošais Dienvidkurzemes novads.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš stāsta, ka augusta sākumā viņam plānota tikšanās ar VARAM ministru Artūru Tomu Plešu, kurā pārrunās arī šo jautājumu. “Vēlos uzklausīt ministrijas redzējumu. Apvienošana kā modelis ir iepriekš apspriesta, taču neesmu drošs, ka tas būtu nepieciešams līdz 2025. gadam. Jāņem vērā, ka Dienvidkurzemes novads ir tikko izveidots, tam ir jāiestrādājas kā vienotam veselumam. Es domāju, ka pirms tālāku lēmumu pieņemšanas ir nepieciešama izsvērta un detalizēta analīze, kuri procesi jaunajā novadā darbojas un kuri ne tik labi. Es atbalstu ciešāku sadarbību starp Liepāju un Dienvidkurzemi dažādu kopīgu projektu īstenošanā, piemēram, tūrisma, atkritumu apsaimniekošanas, transporta infrastruktūras jomā un citur,” viņš norāda.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzīmē – ja būtu skaidri redzams, ka iedzīvotāji no apvienošanās ir ieguvēji, tad “tikai uz priekšu!” “Taču, kamēr nav nodefinēti tie labumi, kā es varu teikt, vai tas ir labi vai nav labi,” viņš spriež. “Ja būs tāda pati vēlēšanu sistēma kā tagad, tad lauku interešu pārstāvība varētu būt mazāka. Pilsētā un laukos saimniekošana tomēr atšķiras. Bet, ņemot vērā tendenci cilvēkiem pārcelties no pilsētām uz laukiem, domāju, ka vēlētāju skaits laukos varētu arī palielināties.”