Ziemeļu kapos svinīgi atklāja kapa piemiņas plāksni Jānim Arvīdam Sproģim, kas Otrā Pasaules kara laikā Liepājā slēpis un izglābis ebrejus.

Naudu šim mērķim ziedojumos savāca Liepājas Ebreju draudze – biedrība, un visu šo procesu organizēja Liepājas Ebreju muzejs, ko vada Romans Očakovskis.

Pētot vēstures liecības, biedrības aktīvisti noskaidrojuši J. A. Sproģa kapavietu un atklājuši, ka uz tās nav kapa plāksnes. Lai to sagādātu, organizēta ziedojumu vākšanas akcija, kurā piedalījušās vairākas ebreju organizācija. Ceturtdien jaunā piemiņas plāksne uzstādīta 2000. gadā aizsaulē aizgājušajam J. A. Sproģim, tajā iegravēti vārdi “Ar pateicību no Liepājas ebrejiem”.

Jānis Arvīds Sproģis kara laikā slēpis un izglābis divus savus draugus – ebrejus. Viņi pratuši izglābties no 1941. gada 14. decembra ebreju tvarstīšanas un nošaušanas Šķēdes kāpās. Sākumā viņus paslēpusi Eniņu ģimene Miera ielā 14, taču 1942. gada jūlijā vācu okupācijas varai radušās aizdomas, tāpēc abiem ebreju jauniešiem vajadzējais meklēt citu slēptuvi. To saviem draugiem piedāvājis Jānis Arvīds Sproģis. Viņa vecāki īrējuši nelielu istabiņu Doņu ielā 8, bet paši dzīvojuši laukos pie Klaipēdas šosejas. J. A. Sproģis bēgļus galvenokārt apgādājis ar pārtiku, jo viņa vecāki bija zemnieki. Taču, apzinoties, ar ko tas var beigties, viņš savus vecākus līdz pat kara beigām nebija informējis, ka pilsētas namiņā uzturas viņa draugi. Tā, slēpjoties te pie Eniņiem, te Sproģu dzīvoklī, abi ebreju jaunieši laimīgi sagaidījuši kara beigas un izglābti.

Gan J. A. Sproģim, gan Fricim un Margaritai Eniņiem Izraēlas valsts ir piešķīrusi titulu “Taisnais stap tautām”.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Sanākušie godināja Jāņa Arvīda Sproģa piemiņu, kurš, neraugoties uz nāves draudiem, glāba viņu tautiešus.