Atkritumu savākšanas transports vasarā ceļā dodas agrāk, ziemā mazliet
vēlāk. “Strādājam tā, lai pie iedzīvotājiem esam ne ātrāk kā pulksten
septiņos, lai cilvēkiem netraucētu. Gadās, ka uz uzņēmumiem un rūpnieciskajām
zonām braucam arī drusku ātrāk,” stāsta SIA “Eko Kurzeme”
izpilddirektors ANDRIS KARLSONS. Laikā, kad ielas ir cilvēku pilnas, atkritumu
vedēji tur jau savu darbu padarījuši, bet vietās, kur tas iespējams, viņi
strādā arī vēlāk.

Lielie ir izdevīgāki

“Kopējais liepājnieku saražoto atkritumu daudzums nesamazinās,”
A. Karlsons norāda uz uzņēmuma pieredzi. Pēc šī komentāra varētu secināt,
ka šeit palikušajiem dzīve kaut mazliet, bet iet uz augšu. Jo atkritumu
daudzums ir tieši saistīts ar dzīves līmeni – jo vairāk var atļauties pirkt, jo
vairāk arī rodas atkritumu. Un, jo vairāk ir atkritumu, jo uzņēmumiem, kas
nodarbojas ar to savākšanu un noglabāšanu, ir vairāk darba.

Operatori ir ieinteresēti arī šķirošanā, jo atsevišķām otrreiz
izmantojamo izejvielu grupām ir izdevīgs tirgus, piemēram, kartonam. Tāpēc
operatori labprāt sadarbojas ar uzņēmumiem, kam regulāri rodas daudz šķirojamo
atkritumu. Laiks, kad par operatoriem izdevīgu biznesu kļūtu iedzīvotāju
sašķirotie gruži, gan vēl nav pienācis – šie apjomi ir daudz par mazu. Taču
šķirot katram prasa likumdošana.

Atkritumu savākšanu Liepājā organizē divi operatori – SIA “Eko
Kurzeme” un SIA “Nordia”. Aptuveni lēšot, “Eko
Kurzeme” apkalpo divas trešdaļas Liepājas un apkārtējo novadu klientu,
saka šī uzņēmuma vadītājs.

Lai neapgāž puķu podu

Jautāts par to, kas atkritumu savācējiem visvairāk apgrūtina darbu,
viņš kā pirmo lietu min to, ka privātīpašumu saimnieki savu konteineru
nenovieto ārpus vārtiem. “Diskutablākais jautājums ir – var vai nevar
ieiet sētā. Mēs principā sakām, ka nevar. Jo tā ir ieiešana privātā īpašumā, un
ik pa laikam izrādās, ka kaut kas ir nobradāts, kāds puķu pods apgāzts,”
saka A. Karlsons. Sētās mēdz būt arī suņi. Katra reize, kad darbiniekiem
jāiet konteineram pakaļ, arī pagarina laiku, kas viņiem jāpavada, apkalpojot
savu maršrutu.

Otra lieta tā, ka konteineri ir pārmērīgi piekrauti, pat gandrīz
dubultā augstumā, maisi sakrauti arī tiem apkārt. Savācēji šādu konteineru pat
nevar iztukšot, saturs izbirst.

“Mums par šiem atkritumiem papildus jāmaksā poligonam
“Ķīvītes”, līdz ar to mums ir papildu izdevumi, bet ieņēmumu
nav.” Tādā gadījumā šoferis ziņo uzņēmumam un tas klientam piedāvā vairāk
konteineru vai biežāku izvešanu. Ja klients, kam regulāri šādi gadās, noraida
piedāvājumu, darbinieki nākamreiz par daudz uzkrauto daudzumu noslauka nost un
savāc tik, cik tiem pienākas savākt. Ja vairāk gružu rodas izretis, tad par to
vienkārši laikus jāinformē uzņēmums un tas konkrēto adresi savācēju maršrutā
iekļaus vēl reizi.

Darbinieki savāc arī tos atkritumus, kas pie daudzdzīvokļu māju
konteineriem atstāti “saprātīgā rādiusā”. Jo, lai arī, piemēram,
režģu mājiņas ap konteineriem savulaik tika ierīkotas, lai konteinerus
norobežotu no divkājainu un četrkājainu sanitāru apmeklējumiem, tās
bieži vien stāv vaļā, un daļa iedzīvotāju nevēlas tajās ieiet, norādot uz klaidoņu
radītiem antisanitāriem apstākļiem tajās.

Šķirot var visi

“Es gribētu redzēt, kurš šito saka! Un kurš to vispār ir
izdomājis?!” A. Karlsons reaģē uz jautājumu par “Kurzemes
Vārda” dzirdētām liepājnieku replikām, ka šķirot atkritumus nav vērts, jo
savācējtransports tikpat visu sagāž kopā.

“Eko Kurzemes” pārdošanas vadītāja Rita Emsiņa paskaidro, ka
pēc sašķiroto atkritumu konteineriem brauc viena un tā pati mašīna, tikai citās
dienās.

Otrs iemesls, kas varētu radīt šādas runas: iedzīvotāji savus maisus
uzliek pa virsu citu rūpīgi sašķirotajām otrreizējām izejvielām, tā visu
konteinera saturu pārvēršot par sadzīves atkritumiem, kas vairs nav otrreiz
izmantojami. Ja dažu mēnešu laikā tāda situācija nemainās, “Eko
Kurzeme” šķirošanas konteinerus noņem. “Tur, kur cilvēki bijuši
atbildīgi no paša sākuma, tur arī ir,” par atbildību pret šķirošanu saka
R. Emsiņa.

“Mēs varam piedāvāt šķirošanu 99 procentiem klientu. Tikai viņiem
pašiem ir jāgrib un jāpiesakās,” piebilst A. Karlsons.

Līgumam ar uzņēmumu, kurš savāc tās radītos atkritumus, ir jābūt katrai
mājsaimniecībai. Visus negodprātīgos ļaudis, kas šmaucas un, piemēram, savus
atkritumus saber kaimiņu konteinerā, pāraudzināt nevar, atzīst “Eko
Kurzeme” vadītājs. Tomēr patlaban tā neesot pārāk liela problēma:
“Pie manis sūdzēties par to nenāk.”

Tarifs gružu izvešanai noteikts par kubikmetru, tas reizināms ar
konteinera ietilpību – tā iegūst maksu par vienu izvešanas reizi. Mēneša maksu
veido reizinājums ar izvešanas reižu skaitu.

Operatoru savāktie sadzīves atkritumi nonāk poligonā
“Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Sašķirotie – papīrs, kartons, plastmasa,
stikls –  uzņēmumu šķirošanas laukumos
tālākai realizācijai.

Uzziņai:

Atkritumu tarifu, ko apstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulators,
ietekmē arī maksa, ko par atkritumu pieņemšanu noteicis poligons
“Ķīvītes”. Taču tā veido tikai daļu tarifa. Pārējais – degvielas,
amortizācijas izdevumi, darba algas u. c.

Atkritumu izvešanas tarifi SIA “Eko Kurzeme”

Liepājas pilsētā,
Grobiņas pilsētā, Grobiņas un Medzes pagastā – 8,62 Ls/m3 (bez PVN),

maksa par vienu
konteinera tukšošanas reizi, ieskaitot PVN, atkarībā no tilpuma: Ls 1,37 –
11,57.

Durbes, Pāvilostas,
Skrundas, Priekules, Vaiņodes novadā, Dunikas, Laidu un Bārtas pagastā –
9,37 Ls/m3 (bez PVN),

maksa par vienu
konteinera tukšošanas reizi, ieskaitot PVN, atkarībā no tilpuma: Ls 1,37 –
12,57.

Aizputes novadā (no
2013. gada 1. decembra) – 6,63 Ls/m3 (bez PVN),

maksa par vienu
konteinera tukšošanas reizi, ieskaitot PVN, atkarībā no tilpuma: Ls 0,96 –
8,82.

Atkritumu izvešanas tarifi SIA “Nordia”

Liepājā, Rucavas novadā, Grobiņas novadā un Bunkas pagastā –8,61 Ls/m3
bez PVN.

Viena pilna konteinera izvešanas izmaksas, atkarībā no tilpuma: Ls 1,25
– 11,46.

Avots: www.ekokurzeme.lv;
nordia.lv

Abi uzņēmumi nodrošina
atkritumu šķirošanu – piegādā konteinerus, kā arī iespēju šķirotos atkritumus
nodot pieņemšanas laukumos. SIA “Nordia” tas atrodas uzņēmuma
tehniskajā bāzē Nīcas pagasta Pērkonē. SIA “Eko Kurzeme” – Liepājā,
Ezermalas ielas galā.