Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Atradumi un atklājumi liedagā

Atradumi un atklājumi liedagā
Foto: No pārgājienu dalībnieku arhīva
11.07.2017 07:12

"Kurzemes Vārds"

Piekrastes pārgājienu maršrutu veidotāju gājienā trešdien, noejot no Miķeļbākas līdz Sīkragam, ir noslēdzies viens posms. “Tagad drusku jāpastrādā, bet 22. jūlijā no Sīkraga atkal sāksim iet,” priecīgi stāsta vides eksperts un pārgājiena fotodokumentētājs Juris Smaļinskis.

Ceļš gar Baltijas jūru no Latvijas robežas Nidā ir pārsteidzis ar atradumiem un atklājumiem, kuri gan iepriecina, gan arī šokē. Par atkritumiem, kas izskaloti no jūras, piekrastes apsekotāji runāja jau maršruta sākumposmā, un diemžēl, ejot ziemeļu virzienā, situācija neuzlabojās. “Nošokēja, ka liedags ir pilns ar lielām stiprā alkohola pudelēm. Tās acīmredzami nav nākušas no iekšzemes, no atpūtniekiem, bet no kuģiem, pārmestas pār bortu. Pludmalē ir būvniecības atkritumi, iepakojumi – tas viss nāk no jūras ārā,” secinājis J. Smaļinskis.

Toties kāda cita pudele bijusi pārsteigums. Tajā bijusi vēstule, rakstīta zviedru valodā 2006. gadā, tātad vairāk nekā desmit gadus ceļojusi pa jūru. Tā jau reiz bijusi atrasta, pēc senas tradīcijas vēstījums papildināts un pudele atkal iemesta jūrā. “Tas ir interesants fakts. Gluži kā grāmatā “Kapteiņa Granta bērni”, kur tādā veidā meklēja palīdzību. Bet mūsdienās, kad var ātri sazināties, viens šāds gadījums ir forši, taču es negribētu, lai tagad visi, kas ceļo ar kuģi, liktu vēstules pudelēs un samestu jūrā,” uzskata vides eksperts.

Ceļā no Jūrkalnes uz Ventspili uziets veca kuģa fragments. Viduslaiku kuģis tas gluži neesot, kā sākumā domāts, tomēr arī ne no 20. gadsimta, jo tam ir koka stiprinājuma tapas. “Nogrimuši kuģi vispār ir atsevišķs “topiks”. Ir zināms, ka Irbes šaurums ir Baltijas lielākā kuģu kapsēta. Ik pa laikam ir nogrimis kāds kuģis ar ķieģeļiem. Ir piekrastes posmi, kur skalo laukā jūras nogludinātus sarkanus ķieģeļus. Bet pie Ovīšu bākas nāk laukā dzelteni apaļi ķieģelīši, ar tiem tur pat ir izlikta ugunskura vieta,” stāsta Juris.

Starp skaistajiem atradumiem ir arī trīs ļoti lieli dzintara gabali, ar kuriem uzreiz bijusi pilna sauja. Atrasts dzintars ar caurumu vidū, un būs jānoskaidro pie arheologiem, vai tas ir sens veidojums vai arī mūsdienās pazaudēta rotaslieta.

Savukārt bēdīgs atklājums bijis ļoti daudz beigtu roņu, katru dienu vismaz 1 – 2, un Bernātu ragā pat septiņi. Tomēr J. Smaļinskis aicina no tā neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par dzīvnieku bojāeju, jo pelēko roņu populācija esot ļoti savairojusies, tāpēc loģiski, ka vairāk to iet bojā gan sapinoties zvejas tīklos, gan dabiskā nāvē. Tieši zemesragos tos biežāk izskalo straumes.

Lai arī aizvadītajā nedēļā daba nelutināja ar laika apstākļiem, pārgājiena dalībniekiem gandrīz nav nācies salīt, negaisi pagājuši garām, pāris reizes bijis sīks lietutiņš. Katrā maršruta posmā kāds pievienojies gājējiem, kāds devies prom. “Šis arī nebija plānots kā masveida pasākums. Mums pievienojās cilvēki ar dažādu fizisko sagatavotību, tā mēs varējām redzēt, kā viņi jūtas. Nekādu pamatīgu šķēršļu mūsu ceļā nebija. Vienīgi īstajos Staldzenes stāvkrastos uz Ovīšu pusi stipra vēja dēļ viļņi šaurajā liedagā sitās pret pašu stāvkrastu. Paši viļņi nav apdraudējums, bet bīstami ir krasti, kuri brūk, tāpēc vējainā laikā šo posmu labāk ir apiet pa ceļu. Jāapiet ir arī Irbes upe, kur ir mikroliegums, jo ligzdo putni. Vanšu tilts būs gatavs tikai pēc 2 gadiem, tāpēc līdz autoceļam un atpakaļ ir jāmēro 10 lieki kilometri,” par piedzīvoto stāsta J. Smaļinskis.

Piekrastes kājāmgājēju maršruta veidošanā Latvijā un Igaunijā joprojām var iesaistīties visi interesenti. Vairāk informācijas – “Facebook”, atslēgas vārds “estlathiking”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz