Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Proti, meklē vienkāršus variantus, kas sniegtu ātru rezultātu – svars nost, un “riepa” pazudusi, kā arī būs atrisinātas veselības problēmas, kas traucējušas līdz šim “dzīvot tievi”.
Ar uztura bagātinātājiem neizārstēsi
Bieži dažādu brīnumlīdzekļu, kuri nav nopērkami Latvijas aptiekās, tirgotāji piemin cīņu ar “hormonu vēderu” – ka tas pie vainas.
Endokrinologu asociācijā uzsver, ka
medicīnā tāds termins nepastāv, visticamāk, tas ir triks.
Vienlaikus ārste vērš uzmanību uz šādu faktu – endokrinoloģijā ir sastopama ļoti reta slimība Kušinga sindroms, kad organismā pastiprināti izstrādājas virsnieru hormons kortizols, bet to sastop 40–70 cilvēkiem no miljona.
Kušinga sindromam raksturīgās pazīmes ir svara pieaugums ar tauku uzkrāšanos galvenokārt uz vēdera, tievas rokas un kājas, apaļa seja, to mēdz saukt arī par mēnesveida seju. Vērojama arī tauku uzkrāšanās uz skausta.
Uz vēdera, augšdelmiem, krūtīm un gurniem var veidoties violeti sārtas strijas, kā arī nejauši veidojas zilumi uz ādas, ir izteikts muskuļu vājums, nespēks, slikti dzīst brūces, ir paaugstināts asinsspiediens un cukura līmenis asinīs.
Ja ir šādas pazīmes, tad jādodas pie ārsta, lai precizētu iemeslus.
“Kušinga sindroms ir reta slimība, un to noteikti nevar ārstēt ar uztura bagātinātājiem!”
viņa piekodina un novēl ikdienā vairāk domāt par veselīgu uzturu – vairāk ēst dārzeņus, zaļumus, bet mazāk saldus un treknus produktus.
“Liekais svars ir nopietna mūsdienu cilvēku veselības problēma, kas visbiežāk ir saistīta ar mazkustīgu dzīvesveidu un kalorijām bagātu ēdienu ikdienā. Bieži vien mēs ēdam nevis tāpēc, ka esam izsalkuši, bet gan tāpēc, ka esam noguruši, tāpēc, ka ir slikta oma, un ēdiens nereti to īslaicīgi var uzlabot.
Ēst veselīgu, sabalansētu uzturu un ikdienā būt fiziski aktīvam nav viegli, vieglāk ir ticēt brīnumlīdzekļiem,”
uzsver asociācijas priekšsēde Dr. Una Gailiša.
“Vispirms jāsaprot, ka liekais svars ir veselības problēma un jādodas pie sava ģimenes ārsta, lai veiktu pamatizmeklējumus – noteiktu glikozes, holesterīna rādītājus, precizētu nieru, aknu un vairogdziedzera funkciju. Svara pieaugumu var ietekmēt palēnināta vairogdziedzera funkcija, tādēļ tā ir jāpārbauda,” atgādina daktere.
Nereti svara pieaugums raksturīgs, cilvēkam novecojot, tad samazinās dzimumhormonu līmenis, tomēr arī tad visa pamatā ir veselīgs uzturs un kustības.
“Ar katru desmitgadi mums novecojot kopējais kaloriju apjoms, kuru ikdienā mēs uzņemam, būtu jāsamazina,” piebilst ārste.
Neizjaukt hormonu sistēmas darbību
Taču organisma vielmaiņu, apetīti un sāta sajūtu būtiski ietekmē arī hormonu sistēmas darbība.
Hormoni regulē visdažādākos procesus organismā, un tie ietekmē ne tikai cilvēka reproduktīvo sistēmu, fizisko un psiholoģisko pašsajūtu, bet arī vielmaiņu un gremošanas procesus.
Ja kādu faktoru dēļ organismā rodas pārmērīgs vai nepietiekams hormonu daudzums, tas izraisa traucējumus hormonālajā līdzsvarā, un organisma procesi vairs nenotiek pareizi.
“Ja hormonālās sistēmas darbība ir traucēta, varam uzņemt pārāk daudz ēdiena, ko organisms nespēj patērēt, tā veicinot aptaukošanos,”
skaidro aptiekas “Apotheka” farmaceite Laila Zālīte.
Brīdī, kad pienācis ēšanas vai ēdienreizes laiks, organismā pastiprināti izstrādājas hormons ar nosaukumu grelīns. Tas rada izsalkuma sajūtu un ziņo, ka nepieciešamas uzturvielas.
Ja hormona līdzsvars ir normāls, grelīna līmenis paaugstinās pirms ēdienreizes, bet samazinās īsi pēc tās. Ja hormons izstrādājas par daudz, cilvēks var just izsalkuma sajūtu jau drīz pēc maltītes ieturēšanas.
“Grelīna līmenis var paaugstināties arī dažādu diētu laikā, tādējādi apgrūtinot svara zaudēšanu.
Reaģējot uz enerģijas trūkumu, organisms pastiprināti izstrādā grelīnu, tādēļ diētu ievērot ir sarežģīti,”
skaidro farmaceite.
Un grelīna līmeni nav iespējams kontrolēt ar medikamentiem vai diētām, pauž aptiekas pārstāve.
Lai šī hormona līmeni saglabātu normas robežās, farmaceite iesaka pastāvīgi uzturēt normālu ķermeņa svaru, jo krasas tā izmaiņas izjauc visu galveno hormonu darbību, ik pēc trim līdz piecām stundām ēst nelielas porcijas, kā arī atvēlēt pietiekamu laiku miegam, jo arī tā trūkums rada palielinātu izsalkuma sajūtu.
Savukārt hormons insulīns regulē glikozes līmeni asinīs un piedalās arī citos organisma procesos, piemēram, tauku veidošanā un uzkrāšanā.
Insulīns nelielā daudzumā izdalās visas dienas garumā, bet lielākos daudzumos – ēšanas laikā.
“Cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzeris neražo insulīnu pietiekamā daudzumā vai organisms nespēj to efektīvi izmantot, tādējādi glikoze nespēj nokļūt šūnās, un rodas paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
Tas var izraisīt veselības problēmas, tai skaitā aptaukošanos,”
brīdina farmaceite.
Enerģijas regulēšanas hormonu leptīnu ražo ķermeņa tauku šūnas, un tā galvenā funkcija ir enerģijas regulēšana, ieskaitot apēsto un iztērēto kaloriju proporciju, kā arī to, cik daudz tauku uzkrāt.
Leptīns informē organismu, ka enerģijas krājumi ir pietiekami un nav nepieciešams turpināt ēst.
Cilvēkiem, kuriem ir aptaukošanās, nereti ir arī ļoti augsts leptīna līmenis, un ķermenis var kļūt pret šo hormonu rezistents jeb imūns.
“Tas nozīmē, ka
smadzenes vairs nereaģē uz leptīna sūtītajiem signāliem, ka organismam jau ir pietiekami daudz enerģijas, nerodas sāta sajūta, un cilvēks turpina ēst,”
stāsta L. Zālīte.
Leptīna rezistenci iespējams samazināt, uzturā iekļaujot šķiedrvielām un olbaltumvielām bagātus produktus un ierobežojot pusfabrikātu lietošanu.
Protams, svarīgas arī fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgs miegs.
Savukārt jau endokrinoloģes pieminēto kortizolu paaugstināta stresa apstākļos izstrādā virsnieres kā organisma aizsargreakciju.
Tā rezultātā var pastiprināties kāre pēc dažādiem saldumiem, kas satur daudz cukura.
Ja stresa apstākļi ir pastāvīgi, kortizols var izdalīties pārmērīgi un palielināt kāri pēc cukura, lai palielinātu enerģijas līmeni.
Parasti organisms nespēj patērēt tik lielu uzņemtās enerģijas daudzumu, to pārvēršot tauku šūnās un veicinot aptaukošanos.
Vairogdziedzeris ražo trijodtironīnu un tiroksīnu. Šie hormoni ietekmē visus vielmaiņas aspektus, tajā skaitā ātrumu, ar kādu organisms sadala taukus un ogļhidrātus.
“Ja ir traucēta to veidošanās organismā, vielmaiņas procesi palēninās un var novērot svara pieaugumu, pat īpaši neuzņemot liekas kalorijas,”
brīdina farmaceite.
Vēl viens hormons, kas ietekmē sievietes, ir estrogēns. To ietekmē menstruālais cikls, grūtniecība un menopauze.
Ja ir paaugstināts estrogēna līmenis, rodas palielināta kāre pēc saldumiem, kas var veicināt pārlieku lielu cukura un kaloriju uzņemšanu.
Estrogēna paaugstināšanos ietekmē arī pārmērīgs alkohola patēriņš, hronisks stress, smēķēšana, atsevišķas saslimšanas un citi faktori.
“Rūpējoties par hormonālās sistēmas veselību, jāievēro veselīgs dzīvesveids –
pamatu pamats ir sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un pietiekami ilgs un kvalitatīvs miegs.
Tāpat jāmēģina kontrolēt ikdienas stresa līmeni un jāatsakās no kaitīgajiem ieradumiem. Ja ir aizdomas par hormonālo disbalansu, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie endokrinologa. Speciālists veiks atbilstošas pārbaudes, noteiks diagnozi un nepieciešamības gadījumā izrakstīs medikamentus,” uzsver farmaceite L. Zālīte.