Kaut arī Liepājas rūpniecība vēl nav sasniegusi tos ražošanas apmērus, kādi bija “Liepājas metalurga” ziedu laikos, tomēr gadu no gada apjoms atkal pakāpeniski pieaug un nogrimušā metalurģijas flagmaņa cirstais robs pilsētas tautsaimniecībā sarūk. Vietu ieņem jauni uzņēmumi, modernas tehnoloģijas, ražošanas nozare pamazām atkopjas. Protams, vienmēr var vēlēties straujāku tempu un lielākus kāpumus, taču apzinoties, cik milzīgu zaudējumu pilsēta pārcietusi, jāpriecājas par pirmajām atveseļošanās pazīmēm.

Jau šā gada sākumā saņēmām uzmundrinošas ziņas par pērn pieaugušajiem Liepājas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomiem. Tagad, gada izskaņā, varam prognozēt, ka augošā tendence turpinājusies arī šogad. Pēc Liepājas domes apkopotajiem statistikas datiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcija saražota 206,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% jeb 6,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Par 5,2 miljoniem eiro jeb par 2,5% palielinājies arī realizētās rūpniecības produkcijas apjoms, sasniedzot 212 miljonus eiro. Saražotā produkcija gan eksportēta, gan realizēta vietējā tirgū. Eksportam realizētas preces par 161,7 miljoniem eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb par 2,3% vairāk nekā pērn.

“Ja salīdzinām Liepājas situāciju tautsaimniecībā 2012. gadā ar 2017. gadu, tad pēc neto apgrozījuma rūpniecības nozare 2012. gadā veidojusi 41% no kopējās tautsaimniecības struktūras, bet 2017. gadā – 23%.

Apskatot kopējo Liepājas uzņēmumu neto apgrozījumu, jāatzīst, ka vēl neesam sasnieguši 2012. gada līmeni, kad vēl darbojās akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs” un kopējais neto apgrozījums bija par aptuveni 15% lielāks nekā 2017. gadā.

Savukārt, salīdzinot 2017. gadu ar 2016. gadu, ir vērojams pieaugums 20% apmērā,” analizē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols.

“Būtiskākais, lai augtu kopējā tautsaimniecība!” viņš uzsvēra. “Pēc akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” slēgšanas Liepājas tautsaimniecības struktūra ir pamainījusies, tā kļūst diversificētāka, kas, raugoties ilgtermiņā, ir labi. Nevis tā, ka lauvas tiesu aizņem viena nozare, un, ja tajā rodas problēmas, tad tās izjūt arī visi pārējie. Vislabāk, ja nozares attīstās līdzsvaroti.”

Savulaik Liepājā visvairāk attīstītas bija divas rūpniecības nozares – metalurģija un veļas ražošana. Pilsētu dēvēja gan par metalurģijas flagmani, gan arī par veļas ražotāju galvaspilsētu. Kāda ir pašreizējā situācija?

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols skaidro: “Bez šaubām, metalurģija savulaik sniedza Liepājai lielu pienesumu gan apgrozījuma ziņā, gan visādi citādi, tāpēc “Metalurga” likstu dēļ nozare izjuta strauju kritumu. Taču tagad redzam, ka nozare, kuru gan vairs nevar saukt par metalurģiju, bet gan drīzāk par metālapstrādi vai komplektējošo metālražošanu, savā ziņā ir pat stiprinājusies.”

M. Ābols uzslavēja mazās satelītkompānijas, kas savulaik izveidojušās saistībā ar metalurģijas uzņēmumu, bet šobrīd jau izveidojušās par nopietniem nozares dalībniekiem.” “Runājot par veļas vai tekstilizstrādājumu ražošanu, tad šī nozare, tāpat kā metālapstrāde, ir Liepājai gana nozīmīgs spēlētājs,” uzskata Attīstības pārvaldes vadītājs. 

Jūtamu ieguldījumu Liepājas rūpniecības attīstībā sniedz arī Liepājas SEZ uzņēmumi.

“Viena daļa Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu ir ostas uzņēmumi, bet otra daļa ­– ražošanas uzņēmumi. SEZ uzņēmumi ļoti aktīvi investē iekārtās, arī ēkās u.c. Šīs veiktās investīcijas ļauj gan uzlabot kvalitāti, gan palielināt ražošanas apjomus,” skaidro Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis, uzskaitot aktuālākos šābrīža projektus.

“Karostā, kur nekad nav bijusi attīstīta ražošana, tagad Karostas Industriālā parka teritorijā SEZ uzņēmuma “Jensen Metal” vajadzībām uzsākta jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecība,” norādīja U. Hmieļevskis.

Pēc SEZ pārvaldes datiem “Jensen Metal” ir strauji augošs metālapstrādes uzņēmums, kas vairākus pēdējos gadus palielina ražošanas apjomus un strādā ar ievērojamu apgrozījuma pieaugumu. 2017. gadā tas strādāja ar gada apgrozījumu 23,6 miljoni eiro, ar darbu nodrošināja 265 liepājniekus ar vidējo darba samaksu 1187 eiro mēnesī, kas ir vairāk nekā vidēji Liepājā un valstī kopumā, nodokļos samaksājot 2 191 104 eiro.

“SEZ uzņēmumiem ir nozīmīga loma ražošanas apjomu pieaugumā Liepājā. Un ne tikai metālapstrādes uzņēmumiem, arī cita veida ražotājiem. Piemēram, “AE Partner”, kas nodarbina ap 300 cilvēku un nodarbojas ar elektrotehnisko montāžu, tāpat elpošanas aparātu ražotājs “Interspiro” u.c., ” uzskaita SEZ pārstāvis. U. Hmieļevskis atgādināja, ka nozīmīga sadaļa Liepājas rūpniecībā ir arī būvmateriālu ražošana. “Te lielākie nopelni ir “UPB Holding”, kas gan nav SEZ uzņēmums, taču izvērsis plašu darbību Latvijā un arī ārvalstīs. Paskatieties, eksportē paneļus, fasādes, stikla paketes, logus, koģenerācijas iekārtas utt,” atzinību pauda SEZ pārvaldnieka vietnieks.

Pēc U. Hmieļevska vārdiem, situāciju Liepājā raksturo kāds labs piemērs: “Ir cilvēki, kas saka, ka padomju laikos tik bijusi ražošana, bet tagad nekā vairs neesot, viss, cauri! Bet es nevaru nekādi tam piekrist! Paskatieties paši, gandrīz visās bijušo padomju rūpnīcu ēkās tagad darbojas jauni uzņēmumi. Tas ir rets izņēmums, ja kāda palikusi tukša.

Liepājas uzņēmumu neto apgrozījuma dinamika

* 2012. gads – pēdējais gads, kad ar pilnu jaudu darbojās AS “Liepājas metalurgs”, bet jau 2013. gada novembrī Liepājas tiesa pasludināja uzņēmuma maksātnespēju.

(Avots: Liepājas domes Ekonomikas nodaļa)

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. decembra numurā.

#kvards-20181203-04#