Šāda iniciatīva, lai piesaistītu interesentus medicīnas studijām un darbam medicīnā, no vienas atsevišķas nodaļas notiek pirmo reizi.

Uz sarunu un ieskatu šo nodaļu darbinieku darbā un šajā veselības aprūpes jomā atsaukušies bija četri interesenti, bet klātienē ieradās divas skolnieces, kuras šobrīd prāto, kādu mācību virzienu vidusskolā izvēlēties.

Sabīne Olbačevska ir Raiņa vidusskolas 10. klases skolniece. “Mani interesē medicīna, un 11. klasē man jau ir jāizdomā, kur gribu likt eksāmenus. Ja izvēlos medicīnu, man tā varētu būt bioloģija, ķīmija.”

Savukārt Ieva Kurme ir Vislatvijas tālmācības vidusskolas 9. klases skolniece.

“Man pēdējos gados interešu lokā ir medicīna,”

viņa piebilst.

Dz. Litavniece sarunas sākumā meitenēm noprasa, vai viņas jau ir pārliecinātas par savu izvēli, ka tā būs medicīna, vai tomēr vēl taustās starp vairākām iespējām.

“Vēl nezinu, kurā jomā, bet medicīna tā noteikti būs,” pauž Ieva. Viņai šajā viedoklī pievienojas arī Sabīne.

Arī pēcāk, kad Atvērto durvju diena, kurā ārste iekļāvusi plašu izzinošu ekskursiju, tuvojās noslēgumam, jaunietes savas domas par izvēli nebija mainījušas.

Uzrunā pievienojās arī ārsts Mihails Meniss, kura ģimenē ir mediķi jau vairākās paaudzēs.

“Medicīna nav viegls ceļš, bet ļoti labs, ja esi pārliecināts, ka tas būs tev,”

viņš uzsvēra.

Dz. Litavniece jaunietēm skaidroja, ka daudzi neatšķir, kas ir uroloģija un nefroloģija, jo galvenokārt domājot, ka šajā profesijā tikai nieres ārstē.

“Uroloģija ir ķirurģiska specialitāte, kur operē visu, kas attiecas uz nierēm, urīnceļiem, urīnpūsli. Savukārt nefroloģija ir interna terapeitiska specialitāte, kur ārstē nieru iekaisumus, mazspēju, veic aizstājterapiju jeb hemodialīzi, gatavo pacientus nieru transplantācijai un novēro pēc tās.”

Vienlaikus viņa atgādināja, ka pacienti šajās nodaļās visbiežāk ir cilvēki gados, kur lielākoties katram vēl papildus ir klāt citas vainas, piemēram, slima sirds, augsts asinsspiediens, cukurslimība, kur terapiju bieži nepieciešams pielāgot.

“Ir cilvēkiem uzskats, ka uroloģija un nefroloģija ir medicīnā pats smagākais. Darba ir daudz, bet, ja darbu zini, kas jādara, nav smagi.

Smagāk ir, kad savā darbā nonāc līdz komforta stāvoklim. Otrs, mēs nepaliekam jaunāki, bet gan vecāki, daudzi mums jau iet pensijā, vēl kādam drīzumā jāiet, kāds saslimst, kādam bērniņi slimo. Kadri nodaļā ir vajadzīgi vienmēr.

Tā kā trūkst medmāsu, nevaram nodrošināt, lai nodaļas B korpuss arī varētu strādāt nepārtraukti, uzrunājot cilvēkus, kuri vēlētos darboties medicīnā, atnākt pie mums – tā ir svēta lieta, ka varam nākt pretim,” saka ilggadējā pieredzējusī un pazīstamā LRS ārste.

“Baidījos, ka neviens nepieteiksies, bet redzu, ka šīs meitenes ir ieinteresētas. Tā ir mūsu nākotne. Laiks skrien ātri, vajadzēs, kas arī mūs ārstēs,” saka Dz. Litavniece.