Divas baltas sveces un balts ziedu pušķis pirmā stāva vestibilā pie traģiski mirušā 9.c klases skolēna Egila Kuļikauska fotogrāfijas, ikdienas krāsainās skolēnu un arī pedagogu drēbes nomainītas pret vairāk tumšos toņos ieturētām, gaiteņos klusāk nekā citās dienās un klusuma brīdis klasēs, pieminot Egilu – tāda atmosfēra vakar valdīja 6.vidusskolā. Vakar Dienvidu kapsētā Egilu pavadīja pēdējā gaitā.

“Smags, mums visiem šis laiks ir smags,” vakarrīt, tiekoties ar “Kurzemes Vārdu”, teica skolas direktors Kārlis Strautiņš. Katrs no Egila klasesbiedriem šo notikumu vairāk vai mazāk uztver kā zaudējumu, neslēpa Egila klases audzinātāja Ilze Karazina. Ja meitenēm vairāk tas ir emocionāls zaudējums, tad puikas uzdod jautājumus, kāpēc mēs viņu nepasargājam, nepalīdzējām, ko mēs neizdarījām?

Kad Egils pazuda, daudzi no klasesbiedriem bija gatavi doties kopā uz Karostu, dalīt iedzīvotājiem lapiņas ar Egila fotogrāfiju un arī paši viņu dažādās vietās meklēt. “Bet jāsaprot arī, ka tas var būt bīstami,” norāda gan klases audzinātāja, gan direktors. Tāpēc ļoti vērtīga bijusi tikšanās gan ar krīzes psihologu Gintu Kapenieku, gan Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecāko inspektori Sintiju Varnovsku. Vispirms vecākiem, kam tāpat kā skolēniem ir daudz jautājumu, nesapratnes un apjukums, kā runāt par notikušo ar saviem bērniem. Un pēc tam Egila klasesbiedriem, kuriem, pirmām kārtām ir svarīgi saprast, kā tikt galā pašiem ar savām emocijām un pēc notikušā normāli dzīvot tālāk, gan arī to, kā notiek meklēšana, ja pazudis cilvēks. Un šīs tikšanās bijušas svarīgas arī pedagogiem, kam jārunā par notikušo ar saviem audzēkņiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12.oktobra numurā.

#kvards-20161012-01#