Liepājas Centrālkapos zemes klēpī 85 gadu
vecumā guldīja aktieri un teātra vēsturnieku Zigurdu Akmentiņu – gaišu un
sirsnīgu personību, kas no matu galiņiem līdz papēžiem mīlēja teātri, īpaši
savu Liepājas teātri, bez tā nevarēja iztikt, viņš neizlaida nevienu
pirmizrādi. Liepājas teātrī ar aktieru un citu teātra darbinieku goda sardzi
notika atvadīšanās no mūsu teātra leģendas.

Kad “Kurzemes Vārds” pirms neilga
laika viesojās pie Akmentiņa kunga slimnīcā, lai sveiktu viņu ar uzņemšanu
Latvijas teātra Zelta fondā un mazliet parunātos par teātri, sirmais aktieris
to darīja ar prieku un aizrautību. Teātris viņam tiešām bija viss, turklāt
nenovērtējams paliks viņa ieguldījums Liepājas teātra vēstures izzināšanā.

“Ar Zigīti sasveicinājos un aprunājos katrā
pirmizrādē. Arī katru reizi, kad nāca uz teātri vienkārši tāpat, viņš ienāca
pie manis papļāpāt. Tā labestība, kas no viņa nāca, ir vārdos neaprakstāma.
Tas, ko daudzi varētu no viņa mācīties – Zigis nekad nesūdzējās. Nekad. Un
vienmēr bija sava teātra pusē,” par Akmentiņa kungu saka teātra literārā
padomniece Zanda Borga. Viņa atminas aktiera spēlēto Velēnu vecīti izrādē
“Maija un Paija”, lai gan tolaik bijusi pavisam maza. “Atceros,
kā viņš teica: “Balta ēna pārskrēja, labs cilvēks nāk.” Un tad Maija
mazgāja viņam muguru un viņš bija laimīgs.”