Latvijā pastāv vairākas bērnu aprūpes formas, ja bērns nevar augt savā bioloģiskajā ģimenē – ir bērni, kuri joprojām aug ārpusģimenes aprūpes iestādēs (bērnu namos), Latvijā ir bērni, kuri uz laiku tiek ievietoti audžuģimenēs, ir bērni, kuri aug aizbildņu ģimenēs, kā arī ir bērni, kuri tiek adoptēti. Palīdzību un informāciju ārpusģimenes aprūpes jautājumos Liepājā sniedz Ārpusģimenes apūpes atbalsta centrs, ko veido nodibinājums “Sociālo pakalpojumu aģentūra”. Atbalsta centrs atrodas Brīvības iela 9, Liepājā.

Atbalsta centra vadītāja Guna Krēgere-Medne skaidro, ka sabiedrībā joprojām pastāv daudz mīti un aizspriedumi, kas skar audžuģimeņu, aizbildnības un adopcijas jautājumus. Cilvēkiem, kuri interesējas kā uzņemt bērnu savā ģimenē ir daudz neskaidri jautājumi uz kuriem ir svarīgi saņemt atbildes pirms atbildīgā lēmuma pieņemšanas. “Ar mūsu atbalsta centru šobrīd sadarbojas 50 audžuģimenes no Liepājas un tuvākās apkārtnes, Skrundas, Kuldīgas novadiem. Konsultācijas saņem daudzi aizbildņi, kā arī ģimenes, kuras ir adoptējušas bērnus. Tie ir cilvēki, ģimenes kuru primārā motivācija ir palīdzēt bērniem, dot bērniem mājas un iespēju uzaugt ģimenē. Ģimenes sajūt, ka var vēl kādu bērnu uzaudzināt, palīdzēt, ir sasniegts zināms briedums, lai spētu atbalstīt citus. Atbalsta centrs sniedz konsultācijas topošajām audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem, viesģimenēm. Atbalsta centrs nodrošina bezmaksas psihologa un citu speciālistu konsultācijas ģimenēm un ģimenēs uzņemtajiem bērniem. Atbalsta centrs piedāvā apmeklēt atbalsta grupas audžuģimenē, aizbildņiem, adoptētājiem (darbojas 8 atbalsta grupas), kā arī atbalsta centrs apmāca topošās audžuģimenes un adoptētājus. “

Audžuģimene – institūcijas aizvietotājs

“Audžuģimenes mums aizvien pietrūkst,” atzīst Guna. “Šis ir ļoti būtisks posms līdz bērns nonāk aizbildnībā vai tiek adoptēts. Atrašanās ģimenē ir ļoti svarīga bērna emocionālajai labklājībai, lai pēc bērna šķiršanas no viņa bioloģiskās ģimenes bērns pēc iespējas ātrāk, vēlams uzreiz nonāktu audžuģimenē, līdz tops skaidra bērna nākotne. Reizēm īsti nevar prognozēt, cik ilgi bērns atradīsies audžuģimenē – reizēm tās var būt 15 dienas, taču citreiz – gads vai pat ilgāk.”

Visām audžuģimenēm ir noslēgta vienošanās ar atbalsta centru, līdz ar to atbalsta centra rīcībā ir informācija par brīvajām vietām šajās audžuģimenēs un ģimenes iespējām uzņemt bērnus.

Nereti no bioloģiskajām ģimenēm tiek izņemti vairāki vienas ģimenes bērni, tādēļ visiem kopā tiek meklēta audžuģimene, taču nav daudz audžuģimeņu, kuras būtu gatavs uzņemt lielāku skaitu vienas ģimenes bērnus. “Iespējams, audžuģimenei, kas ir gatava pieņemt vienu bērnu, nākas gaidīt ilgāk. Vienam mazam bērnam šobrīd nav tik grūti atrast vietu audžuģimenē. Daudz grūtāka ir vietas atrašanu pusaudžiem,” skaidro Guna.

Apdomīgs solis

Lai kļūtu par audžuģimeni, viesģimeni, adoptētāju cilvēki var doties uz Ārpusģimenes atbalstu centru un noskaidrot sev interesējošos jautājumus. “Šī saruna nenozīmē, ka cilvēkiem uzreiz ir jābūt simtprocentīgi pārliecinātiem, ka kļūs par vecākiem kādam bērniņam. Saruna un jautājumu uzdošana neuzliks nekādus pienākumus,” skaidro Guna.

Tad, ja ģimene pārliecinās, ka vēlas iegūt, piemēram, audžuģimenes statusu, nākamais solis ir došanās uz bāriņtiesu, lai izietu nepieciešamo procedūru. Bāriņtiesa veic dažādus izziņas procesus, pēc tam atbalsta centrā tiek veikta psiholoģiskā izpēte un tiek uzsāktas apmācības.

“Protams, daudz ir atkarīgs no pašiem topošajiem audžuvecākiem, taču optimāli kopējais procesa ilgums ir aptuveni līdz pus gadam. Domāju, ka šis nav process, kurā būtu nepieciešama liela steiga. Laikam un katram solim tomēr ir nozīme. Jauno noteikumu akcents bija, lai process būtu ātrāks. Ja process ir ļoti garš un birokrātisks, tas ir slikti, taču ja tas ir vērsts tikai uz ātru formalitāšu nokārtošanu – tas arī nav labi. Apmācību laikā arī pats cilvēks nobriest, pieņem lēmumu, apzinās savus resursus un pieņem gala lēmumu.” stāsta Guna. 

“Mācības topošajām audžuģimenēm un adoptētājiem nav izstrādātas ar mērķi radīt ideālus audžuvecākus, protams, tiek apskatītas visas svarīgās, nepieciešamās tēmas, taču ļoti būtisks ir mācību process, tā dinamika, lai cilvēki sevi analizētu un saprastu, ko var uzņemties un ko tomēr nē…..” Guna atzīst, ka tam ir jābūt apdomīgam solim, tomēr bieži ir sastopams ”lielais satikšanās brīnums”, kad bērns ar laiku pat vizuāli kļūst līdzīgs savam audžuvecākam…”.

Konsultācijām var pieteikties pa tālruni 29110236 vai [email protected]