Ar dažām minūtēm nepietiks

Īpašumus laukos gādāt un iekopt gan ģimenes galdu papildinošas, gan acis priecējošas dobes daudzi sākuši pandēmijas laikā, kad tam netrūka laika. Tagad neviens vien aizdomājas par savu stūrīti zemes, redzot produktu cenas veikalā.

”Pirmais, kas jāizdomā, – cik daudz laika jūs varēsiet veltīt. Jo nevar vēlēties visskaistāko dārzu, zinot, ka ieiesiet tajā uz dažām minūtēm nedēļas nogalē,” zina profesionāla daiļdārzniece Sintija Pickēna.

Ieteikumus cilvēkiem, kuri vēlas ierīkot savu dārziņu, viņa sniedza Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra rīkotajā izzinošā nodarbībā par dārzkopību ”Kā izveidot miera ostu dārzā un balkonā”.

Kad esat tikuši pie dārza, neiesaku uzreiz doties uz tirgu un sapirkt visu, ko kārojas. Pirmais darbs ir sakārtot teritoriju. Ja pagalmā mētāsies lūžņi, neviens neredzēs skaistās puķu dobes. Ieteicams apstāties piebraucamā ceļa galā un paskatīties no šī skatpunkta, vai jums patīk viss, ko redzat.

Pie kārtības ieviešanas piederas arī formas veidošana kokiem – izzāģēt sausos un bojātos zarus, izņemt ārā kokus, kuri traucē ierīkot dobes. Ja lielāks zars uzkritīs uz skaistajām puķēm, nekas labs nebūs. Puķu dobēm gar lieliem kokiem es saku kategorisku nē. Bērzu tuvumā neviena dobe nebūs maksimāli skaista, jo šie koki atņems visu ūdeni un barības vielas. Zem koka vainaga neko stādīt nav jēgas, tā platībā stiepjas sakņu sistēma zemē.

Ja teritorija ir pietiekami plaša, tā saucamo saimniecisko zonu vēlams atbīdīt tālāk no acīm. Protams, gribas audzēt visu to, ko var apēst.

Tomēr gurķu dobes un dārzeņu vagas vēlams ierīkot tālāk, lai acu priekšā nebūtu tukšas vietas pēc ražas novākšanas, tāpat augiem var uzmesties kādas slimības, kaitēkļi.

Dārzu taču mēs gribam baudīt līdz rudens salnām, tāpēc vajag darīt tā, lai tas ir maksimāli skaists, lai ar kafijas krūzi rokā nav jāskatās uz to, kas jau ir nobeidzies.

Ar mēsliem – apdomīgi

Augam ir vajadzīgs tas pats, kas cilvēkam. Gaisma, ūdens, barības vielas, zāles pret slimībām. Bieži ieraugām internetā superīgus augus, mums patīk, nu tik pirksim. Bet pie mums tie neizskatās tik labi. Pie auga ir ļoti jāpiestrādā un jārūpējas tieši tāpat, kā mēs rūpējamies par sevi – ēdam veselīgi, sportojam.

Bieži vien cilvēkiem ļoti patīk kāds augs. Es to gribu redzēt tur un nekur citur! Nebūs. Vajag ieklausīties augā, kas tam patīk. Teiciens, ka ēnā nekas neaug, nav patiess. Daudzkrāsainās balzamīnes atdzīvina katru ēnaino stūri. Mūžzaļo rododendru var stādīt tikai vietā, kur būs rīta – vakara saulīte, bet nekādā gadījumā ne pusdienas saulē, kur tam apdegs lapas. Savukārt skujkoki ar dzeltenām skujām un visas priedes jāstāda saulainā vietā.

Kas jāzina par augsni? Ir tikai divi varianti. Skāba augsne un skābu augsni mīloši augi, un neitrāla vai vāji skāba un attiecīgi tādi augi, kuriem tā der. Rododendri, skujkoki, hortenzijas, mellenes – tik, cik izraks zemi un ieliks skābo kūdru, tik ilgi šie augi augs un izskatīsies veselīgi. Uz neitrālu augsni rododendrs saknes nedzīs un stāvēs savā skābajā pleķītī kā iebalzamējies.

Bieži vien iesācēji dārzkopji domā – salikšu labi daudz kūtsmēslu! Taču, kas lēni nāk, labi nāk. Piemēram, skujkoki pārmērīgā mēslojumā strauji augs, bet drīz arī aizies bojā.

Cilvēki bieži izdara kļūdu, saliekot mēslus visapkārt augam. Ja kūtsmēsli skar stumbru, tie apdedzina ar savu stiprumu, trūdot karsē. Labāk ierušināt tos zemē. Kūtsmēslus vislabāk atjaukt ar zemi, īpaši putnu mēsli ir pārāk stipri, lai lietotu tīrā veidā.

Komposta kaudzē droši var likt nopļauto zāli, savāktās lapas, bojātos ābolus. Parasti vajag pusotra – divus gadus, pirms kompostu var iestrādāt augsnē. Ir nopērkami līdzekļi, kas paātrina trūdēšanu. Kompostu var palaistīt, lai nav sauss. Daudzi ierīko divas kaudzes. Vienu apber ar kūdru, lai trūd, un blakus taisa nākamo. Komposts vislabāk der augiem, kas prasa neitrālu augsni. Tie ir visi lapu koki, krūmi, vasaras puķes, ziemcietes.

Dobe sākas ar skeletu

Vēlams izvēlēties augus, kas zied dažādos laikos, sadalīt dobes pa strīpām. Man patīk, ka dobē ir dažādas krāsas, kaut kas lielāks, kaut kas mazāks, blīvās kompozīcijas. Vasaras puķes sastādot ciešāk, tās veido vainagu pie vainaga un nav tik bieži jāravē. Jo retāk sastāda augus, jo lielākas pūles būs jāpieliek.

Dobes aizmugurē liekam lielākus augus, priekšā – mazākus. Dobes skeletu veido kāds lielāks skujkoks, krūms. Mūžzaļos augus, skujeņus vēlams stādīt grupās, lai arī ziemā kaut kas zaļš priecē acis. Starp lielajiem augiem ieliek kādu ziemcieti, jo tās ātri nozied vai kļūst nesmukas un agri ir jānogriež. Dobes priekšā tās nevar stādīt, citādi tur paliks tukšums. Šo vietu atstāju vasaras augiem. Kā pavasarī iestādīs, tā ziedēs līdz vēlam rudenim. Tādas ir samtenes, lobēlijas, alises un citas. Kad vasaras puķes noņem, paliek dobes skelets – krūmi, skujkociņi.

Katrā dobē iesaku akcentam iestādīt kādu augu, kas varbūt ir dārgāks, taču ar skaistu formu – uz kātiņa ar bumbulīti, nokarenu. Brīnišķīga ir nokarenā lapegle.

Ļoti svarīgs noteikums, ierīkojot dārzu, ir atcerēties, ka tur dzīvosiet jūs un jūsu ģimene. Nekad necentieties darīt tā, lai patīk kaimiņam vai vēl kādam. Nedomājiet par to, kas citiem aug un ko viņi teiks. Negribat puķes? Lai būtu zāliens. Gribat audzēt tikai ēdamus augus? Nav problēmu, jāaudzē ir tikai tas, kas dara laimīgus. Kritiķiem jāsaka – lūdzu, tur ir tavs dārzs, ej un taisi, kā vēlies! Mans dārzs ir mana miera osta.

Uzziņai

Laistīšanas ābece

• Retāk, bet kārtīgi. Nevajag katru dienu mazliet uzliet, jo tā ūdens neaiziet līdz saknēm, radot augam stresu.
• Bieži pa druskai aprasināts augs pierod pie šādas sistēmas un, ja vienu dienu būsiet prombūtnē, stādījumi jau cietīs.
• Augiem podos mitrumu palīdz saglabāt dibenā ieklātas sūnas vai oāzes gabaliņi.
• Nelaistiet dārzu karstā saulē, bet agri no rīta vai vakarā.