Lai pie Raiņa ielas dzelzceļa pārbrauktuves neveidotos sastrēgumi, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks trešdien iesniedza “Latvijas dzelzceļam” ierosinājums noteiktos laikos pēc iespējas retāk slēgt Raiņa ielas pārbrauktuvi. Turpretī daļa autovadītāju ir noskaņoti skeptiski un uzskata, ka sastrēgumu lielākā vaina meklējama Raiņa un 1905.gada ielas krustojumā esošajā luksoforā.

Intensīvākās satiksmes laikā, ja autovadītājs vēlas nokļūt Laumas rajonā, izmantojot Raiņa ielas pārbrauktuvi, var nākties mazliet aizkavēties, ja pārbrauktuve ir slēgta. Pretēja situācija vērojama, ja ir vēlme nokļūt pa to pašu ceļu atpakaļ. Tad aktīvākās satiksmes laikā sastrēgumā var nākties pavadīt 20 un vairāk minūtes.

Autovadītājs Ģirts uzskata, ka galvenais sastrēgumu iemesls ir tieši pie 1905.gada ielas esošais luksofors. “Ja tas nebūtu, tad sastrēgums, ko izraisa pārbrauktuves slēgšana, pazustu 6-7minūšu laikā, bet tagad nepieciešamais trīs reizes ilgāks laiks. No 1905.gada un Kapsēdes ielas izbrauc labi ja 3-4 mašīnas, bet vai to dēļ vērts kavēt visu “Laumas” priekšpilsētu?” retoriski jautā Ģirts. Viņš ir pārliecināts, ka luksofors attiecīgajā vietā nav vajadzīgs.

Auto instruktors Ivars Kertjānis piekrīt Ģirta viedoklim. “Tas ir mākslīgi radīts sastrēgums. Jau nākamajā dienā pēc luksofora uzstādīšanas pie 1905.gada ielas virzienā uz centru parādījās sastrēgumi. Ne tik lieli kā tagad, bet jau bija. Domāju, ka labāks risinājums būtu bijis, ja luksofora vietā būtu izbūvēts aplis. Situācija būtu tāda pati kā Pulvera ielas aplī,” spriež Ivars. Arī viņa darbu ietekmē Raiņa ielas pārbrauktuve. Lai nebūtu liela daļa no mācību stundas jāpavada sastrēgumā, viņš, mācot jaunos autovadītājus, izvairās no šīs pārbrauktuves.

Vērtējot pārbrauktuves kvalitāti, I. Kertjānis norādīja, ka sākotnēji tā esot bijusi labā stāvoklī, bet pēc pāris mēnešiem kvalitāte zudusi un tagad jau ir jābremzē pirms tās šķērsošanas. Šādu situāciju portāls novēroja arī uz vietas. Vairums šoferu ceļa posmā no Flotes ielas luksofora līdz pārbrauktuvei pārvietojas krietni lēnāk par atļautajiem 50 km/h un ātrumu palielina tikai tad, kad šķērsota pārbrauktuve.

“Situāciju varētu mazliet uzlabot, ja mašīnām, kas brauc uz centru, ļautu iegriezties Kapsētas ielā un tad no turienes uz Raiņa ielu. Tā katru reizi trīs, četras mašīnas vairāk varētu izlaist cauri,” spriež J. Kertjānis. Portāls izskaitļoja, ka centra virzienā 1905.gada luksoforam garām pabrauc vidēji 25 mašīnas vienā minūtē un 15 sekundēs, kas tām atvēlētas zaļā gaismas periodā. Jānis gan norāda, ka tas nav nopietns risinājums, bet situāciju vismaz mazliet uzlabotu. Pašlaik gan šāds manervs ir liegts un Kapsētas ielas galam priekšā izbūvēta saliņa.

Viņš norāda uz vēl kādu nepilnību. Ceļa josla virzienā uz centru nav pietiekami plata, lai pieturā, apstājoties autobusam, autovadītāji varētu to apbraukt, nešķērsojot ceļa joslas nepārtraukto līniju. Tāpēc, lai nekavētu satiksmi, autovadītājiem nākas pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus.

Kā ziņots, trešdien, 17. augustā, Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonem nodeva vēstuli, kurā rosināja “Latvijas dzelzceļam” izstrādāt minētās pārbrauktuves slēgšanas grafiku vai ierobežot pārbrauktuves slēgšanu laika posmā no plkst.7.00 līdz plkst. 8.30 un no plkst.16.30 līdz plkst. 18.00.

Savukārt Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš nepiekrīt, ka pie sastrēgumiem galvenokārt vainojams 1905.gada ielas galā esošais luksofors. Viņš uzskata, ka galvenais sastrēgumu iemesls ir vilcienu kustība pa Raiņa ielu šķērsojošo dzezceļu. Viņš atzīst, ka iepriekšējās sarunas ar “Latvijas dzelzceļu” rezultātus devušas īslaicīgi. “Līdz šim vairākkārt ir runāts ar “Latvijas Dzelzceļu”. Situācija uzlabojas pēc sarunām, bet vēlāk atkal pasliktinās,” skaidro D. Jēriņš.

Viņš noraidīja iespēju, ka varētu vēl palielināt zaļās gaismas degšanas laiku un norādīja, ka runa nav tikai par autovadītājiem, bet arī par gājējiem, kuriem ir jāšķērso Raiņa iela.

D. Jēriņš vērtē, ka situācija ievērojami uzlabosies tikai tad, ja pāri dzelzceļam no Parka ielas uz Namdara ielu uzbūvēs viaduktu, kas esot paredzēts jaunajā Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā 2011. – 2023.gadam. Tas gan nav liels mierinājums autovadītājiem, kas idienā stāv sastrēgumos uz Flotes un O.Kalpaka ielas, jo, pēc D. Jēriņa aplēsēm, tā celtniecībai vajadzīgi aptuveni 30 miljoni latu.

Salīdzinājumam – Zirņu ielas rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas šobrīd plānotas 17,3 miljonu latu apmērā, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums projektā ir 5,13 miljoni latu, 11,6 kohēzijas fonda finansējums un 512 tūkstoši valsts dotācija.

Sastrēgums Flotes ielā ap plkst. 17:30.

Sastrēgums O.Kalpaka ielā ap plkst. 17:30.